Bērnems: Krievija iejaukusies 2016. gada Brexit referendumā
Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems pirmais no valsts vadītājiem atklāti paziņojis, ka Krievija iejaukusies 2016. gada referendumā par izstāšanos no ES. Pierādījumus viņš nenosauca, bet aicināja Vācijas un Francijas vēlētājus būt modriem.
Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems (Andy Burnham) svētdien aizvadītā intervijā aplādei The Rest is Politics paziņoja, ka Krievija iejaukusies 2016. gada referendumā, kurā britu vēlētāji lēma par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Viņš ir pirmais Lielbritānijas premjers, kas atklāti norādījis uz pierādījumiem par šādu iejaukšanos. Bērnems amatā stājās jūlijā, bet pērnajā mēnesī sacīja, ka Lielbritānija nākotnē varētu apsvērt atgriešanos ES.
Bērnems stāstīja, ka, nonākot Dauningstrītā, uzdevis jautājumu, vai Krievija iejaukusies referendumā, un saņēmis skaidru apstiprinošu atbildi. Kā tieši iejaukšanās notikusi un uz kādiem pierādījumiem viņa apgalvojums balstās, premjers neizklāstīja. Krievijas vēstniecība Londonā nekavējoties uz komentāra lūgumu neatbildēja.
Aicinājums vēlētājiem Eiropā
Pēc Bērnema domām, Eiropas demokrātiju vēlētājiem jābūt labāk informētiem par mēģinājumiem graut viņu politiku. Viņš teica, ka šādas lietas svarīgi skaidri fiksēt, jo tas palīdzēs vēlētājiem Vācijā un Francijā saprast: daļu šīs politikas rosina Lielbritānijas pretinieki, proti, Krievija.
Iepriekšējie vērtējumi
Bērnema izteikumi atšķiras no bijušā premjera Borisa Džonsona pozīcijas. Džonsons, kurš aģitēja par izstāšanos no ES, 2020. gadā teica, ka pierādījumu par Krievijas iejaukšanos referendumā nav. Tajā pašā gadā parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas ziņojumā secināts, ka valdība nav noskaidrojusi, vai Krievija iejaukusies Brexit balsojumā. Ziņojums gan konstatēja, ka Krievija mēģinājusi ietekmēt Skotijas 2014. gada neatkarības referendumu, kurā vēlētāji neatkarību noraidīja.
Krievija agrāk ir noliegusi iejaukšanos Brexit balsojumā, raksturojot Lielbritāniju kā valsti, kuru pārņēmusi pret Krieviju vērsta histērija.
Brexit fons
- gadā britu vēlētāji ar 52% pret 48% nobalsoja par izstāšanos no ES, un valsts nonāca lielākajā politiskajā krīzē kopš Otrā pasaules kara. Bērnems pērn mēnesī norādīja, ka nākamajās vispārējās vēlēšanās varētu aģitēt par Lielbritānijas atgriešanos ES, tādējādi atkal atverot šķeļošo debati par valsts attiecībām ar kontinentu.
