Bērnems pirms decentralizācijas sanāksmes Glāzgovā solās "reģionālo pilnvarojumu"
Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems Glāzgovā tiekas ar Skotijas un Velsas vadītājiem, lai runātu par nākamo decentralizācijas posmu. Paralēli Aizsardzības ministrija ieviesusi kompensāciju politiku ārvalstu uzņēmumiem, kas iegūst lielus ieroču un iekārtu līgumus.
Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems 30. oktobrī ieradās Glāzgovā, lai tiktos ar Skotijas un Velsas valdību vadītājiem. Sanāksmē plānots apspriest "nākamo decentralizācijas posmu", tas ir, varas un lēmumu pieņemšanas nodošanu zemākiem pārvaldes līmeņiem. Pēc Dauningstrītas 10 sniegtās informācijas Bērnemu vairāk interesē "reģionālā pilnvarošana" katras valsts iekšienē nekā papildu pilnvaru nodošana pašiem Skotijas un Velsas parlamentiem.
Pirms tikšanās Bērnems paziņoja, ka piedāvās katras valsts valdībai atmest politiskās nesaskaņas un kopā ar Apvienotās Karalistes valdību izstrādāt reģionālās pilnvarošanas modeļus. Pēc Dauningstrītas teiktā, viņš uzsvērs, ka decentralizācijai jāsniedzas dziļāk par varas pārvietošanu no viena parlamenta uz citu. Citā paziņojumā Bērnems atzina, ka viņa pirmais budžets premjerministra amatā nebija tik radikāls, kā viņš vēlējies, jo valsti skar ekonomiskā nenoteiktība.
Skotijas pozīcija
Skotijas pirmais ministrs Džons Svinnijs, kurš pārstāv Skotijas Nacionālo partiju (SNP), vēlas runāt par jaunu pilnvaru nodošanu no Londonas Edinburgai. Viņš aicināja Londonu sadarboties ar Skotijas valdību, ņemot vērā tās iesniegtos priekšlikumus. SNP īpaši prioritāras ir pilnvaras nodokļu, imigrācijas, darba tiesību un enerģētikas politikas jomā.
Sanāksmē piedalīsies arī Velsas pirmais ministrs Rans ap Jorverts. Pēc maija vēlēšanām, kurās uzvarēja Velsas partija Plaid Cymru, Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā pirmo reizi vadībā ir nacionālistu partiju pārstāvji, kuri atbalsta atdalīšanos no Apvienotās Karalistes. Ziemeļīrijas pirmā ministre Mišela O'Nīla no Sinn Féin nepiedalīsies, jo DUP, ar kuru viņa dala varu, bloķējusi dalību strīda par Drumcree dēļ. Vietā ieradīsies atsevišķi amatpersonas.
Jauna aizsardzības iepirkumu politika
Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ārvalstu uzņēmumiem, kas uzvar Lielbritānijas aizsardzības konkursos ar vērtību virs 50 miljoniem sterliņu mārciņu, var tikt prasīts līdzvērtīgi ieguldīt valstī: radot darbvietas, atverot rūpnīcas, sadarbojoties ar vietējiem piegādātājiem un nododot tehnoloģijas. Piemēram, 100 miljonu mārciņu līgums varētu radīt ieguvumus līdz tādai pašai summai. Līdzīgu pieeju izmanto Polija, Norvēģija un Nīderlande.
