Bērnems saskaras ar jautājumiem par plāniem paātrināt vēlēšanu likuma izmaiņas

Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems (Leiboristu partija) saskaras ar jautājumiem par valdības nodomu paātrināt plašas vēlēšanu sistēmas izmaiņas. Tas notiek laikā, kad izskan minējumi, ka daži viņa tuvākie padomnieki mudina rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Pēc laikraksta Sunday Telegraph ziņām, ministri vēlas vismaz uz pusi samazināt laiku, ko Lordu palāta, parlamenta augšpalāta, velta tautas pārstāvības likumprojekta izskatīšanai: no paredzētajām 10 dienām līdz mazāk nekā piecām. Tas darāms, lai gan plānoti vēl būtiski grozījumi. Likumprojekts ļautu balsot bez fotoattēla apliecinoša dokumenta, pazeminātu balsstiesību vecumu līdz 16 gadiem un pastiprinātu ierobežojumus politiskajiem ziedojumiem.

Politiskais konteksts

Ziņas parādās dažas dienas pēc tam, kad Leiboristi Holbornas un Sentpankrasas papildvēlēšanās uzvarēja Zaļo partijas līderi Zaku Polanski, un pēc paša Bērnema nesenās uzvaras Meikerfīldā. Šie rezultāti partijā veicinājuši diskusijas par vēlēšanu izsludināšanu, lai iegūtu jaunu mandātu. Premjerministram vēlēšanas jārīko tikai līdz 2029. gadam, un viņš vairākkārt izslēdzis agrākas vēlēšanas.

Ko paredz likumprojekts

Likumprojektu iesniedza bijušā premjerministra Kīra Starmera valdība. Tas ļautu kā identitātes apliecinājumu vēlēšanu iecirknī izmantot bankas kartes bez fotogrāfijas, mīkstinot 2022. gadā konservatīvo ieviestās prasības. Kritiķi norāda, ka šī prasība neproporcionāli skar jauniešus, mazāk pelnošos un etniskās minoritātes.

Guardian aptauja pēc pēdējām vispārējām vēlēšanām liecināja, ka 6,5 % aptaujāto minoritāšu pārstāvju vismaz reizi atteikts balsot, bet baltajiem – 2,5 %. Vēlēšanu komisija lēsa, ka aptuveni 16 000 cilvēku nevarēja nobalsot klātienē ID trūkuma dēļ un neatgriezās. Pati komisija tomēr brīdina, ka bankas karšu atļaušana apgrūtinātu iecirkņu darbinieku iespējas pārbaudīt identitāti.

Bērnems 2024. gadā bija viens no septiņiem leiboristu mēriem, kas kritizēja šo prasību, nosaucot to par “nekaunīgu uzbrukumu demokrātijai”. Likumprojekts ietver arī stingrākus politiskā finansējuma noteikumus ārvalstu iejaukšanās bažu dēļ. Guardian ziņoja, ka ministri apsver ierobežojumus, kas ar atpakaļejošu spēku varētu skart 72 miljonus mārciņu, ko partijai Reform UK ziedoja kriptomiljardieri Bens Delo un Kristofers Harborns.

Valdības pārstāvis norādīja, ka likumprojekts iet cauri pienācīgai parlamentārajai procedūrai, un atkārtoja, ka premjers ir izslēdzis agrākas vēlēšanas. Konservatīvo pārstāvji Lordu palātā apsūdz ministrus steigā, bet liberāldemokrātu loceklis Marks Peks brīdina par būtisku grozījumu riskiem bez pietiekamas izvērtēšanas.