Bērnems vēlas atklātu diskusiju par brīvu pārvietošanos ar ES
Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems intervijā laikrakstam Sunday Times aicinājis uz godīgu sabiedrības diskusiju par iespējamu atgriešanos pie brīvas pārvietošanās ar Eiropas Savienību. Būtiskas izmaiņas attiecībās, visticamāk, nāktu pēc vispārējām vēlēšanām, kas gaidāmas līdz 2029. gadam.

Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems (Andy Burnham) intervijā laikrakstam Sunday Times paziņojis, ka vēlas „godīgu diskusiju” ar britu sabiedrību par iespējamu atgriešanos pie brīvas pārvietošanās starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību (ES). Tas ir daļa no viņa plāniem veidot jaunas attiecības ar bloku pēc Brexit, par kuru briti nobalsoja 2016. gadā.
Bērnems jau agrāk atklāti runājis par vēlmi pārskatīt attiecības ar Briseli. Viņš norādījis, ka jaunas vienošanās rezultātā valsts varētu pat pilnībā atgriezties ES. Starp citām iespējām viņš min dalību ES vienotajā tirgū, kas prasītu piekrist brīvai pārvietošanai, vai dalību muitas savienībā. Abos gadījumos būtu jāpieņem daļa ES noteikto noteikumu.
Premjers intervijā sacīja, ka debatēm jābūt faktu un pierādījumu balstītām. Viņš atzina, ka brīvā pārvietošanās „bija saistīta ar ļoti būtiskiem izaicinājumiem”, taču uzskata, ka Eiropas migrācija pēdējā desmitgadē mainījusies. Pēc viņa teiktā, tolaik tā bija cita veida imigrācija, un „rotējošā” migrācija, kad cilvēki atbrauc un atgriežas, atšķiras no pašreizējās. Viņš arī norādīja uz abpusējiem ieguvumiem britiem, īpaši jauniešiem, kuri vēlas padzīvot Eiropā.
Bērnems 20. novembrī Briselē tiksies ar ES vadītājiem samitā un tā laikā plāno iepazīstināt sabiedrību ar dažādām nākotnes attiecību iespējām. Viņš gan piebilda, ka nevarētu iedomāties ieteikt pievienoties Šengenas zonai, kurā atceltas robežkontroles, vai aizstāt mārciņu ar eiro.
Politiskie ierobežojumi un pretreakcijas
Bērnems iepriekš apņēmies ievērot Leiboristu partijas 2024. gada vēlēšanu manifesta „sarkanās līnijas”, kas izslēdz brīvu pārvietošanos, dalību vienotajā tirgū un muitas savienībā. Tāpēc būtiskas izmaiņas, visticamāk, jāgaida līdz parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas līdz 2029. gadam.
Neto migrācija 12 mēnešos līdz 2016. gada jūnijam, kad notika Brexit referendums, bija 335 000 cilvēku, liecina Nacionālā statistikas biroja dati. Rekordaugstu līmeni – 944 000 – tā sasniedza gadā līdz 2023. gada martam, bet pēc tam strauji kritusies, pērn sasniedzot 171 000.
Partijas Reform UK līderis Naidžels Farāžs izteikumus nodēvēja par „pilnīgu nodevību” pret Brexit atbalstītājiem. Konservatīvo ēnu iekšlietu ministrs Kriss Filps norādīja, ka atgriešanās pie brīvas pārvietošanās nozīmētu robežu kontroles atdošanu.

/nginx/o/2026/10/21/17985886t1h2543.png)
