Bijušais aizsardzības ministrs Fedorovs pieprasa vēlēšanas kara laikā
Nesen atlaistais Ukrainas bijušais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs publiski aicinājis rīkot prezidenta vēlēšanas kara apstākļos, tā kļūstot par asāko Zelenska politisko izaicinātāju kopš 2022. gada.
Mihailo Fedorovs, kurš pērnmēnes tika pēkšņi atbrīvots no aizsardzības ministra amata, otrdienas vakarā publicētā deviņu minūšu garā video uzrunā paziņoja, ka Ukrainai jāatjauno pilnvērtīgs demokrātiskais process pat ilgstoša kara apstākļos. Viņš uzsvēra, ka demokrātija nedrīkst kļūt par Krievijas ķīlnieci, jo tieši par brīvu Eiropas valsti Ukraina cīnās.
Lai gan Fedorovs tiešā tekstā nenosauca prezidenta Volodimira Zelenska vārdu, viņa runa lika noprast, ka valsts vadība nespēj efektīvi tikt galā ar korupciju un ka lēmumi bieži tiekot pieņemti nevis pēc profesionalitātes, bet gan pēc lojalitātes sistēmai.
Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā Ukrainā ir spēkā kara stāvoklis, un vēlēšanas ir apturētas. Zelenska piecu gadu pilnvaru termiņš beidzās 2024. gada maijā, taču sabiedrībā līdz šim nav bijusi liela vēlme rīkot vēlēšanas kara laikā. ASV prezidents Donalds Tramps agrāk pieprasījis Ukrainai rīkot vēlēšanas, lai gan attiecības ar Zelensku pēdējā gada laikā uzlabojušās.
Fedorovs, 35 gadus vecs politiķis, no 2019. gada līdz janvārim vadīja digitālās attīstības ministriju, veicinot droņu izmantošanu karā, bet vēlāk īsu laiku sekmīgi pildīja aizsardzības ministra pienākumus līdz jūlijam. Viņa pēkšņā atlaišana valdības pārmaiņu laikā, ko izraisīja konflikts ar ģenerāli Oleksandru Sirski, izraisīja protestu vilni, kas beigās noveda pie paša Sirska atlaišanas, taču Fedorovs amatā netika atjaunots.
Otrdien Zelenskis oficiāli izvirzīja pagaidu aizsardzības ministru Jevhenu Hmaru par pastāvīgo ministru, un balsojumu par apstiprināšanu parlamentā gaida trešdien.
Politikas analītiķis Artjoms Bronžukovs pauda šaubas par vēlēšanu praktisko iespējamību, kamēr turpinās Krievijas triecieni, taču atzina, ka sabiedrībā valda uzskats — vēlēšanas nepieciešamas pēc kara aktīvās fāzes beigām.
Protesti Kijevas centrā, kas kādu laiku bija apsīkuši, atkal atdzīvojās svētdienas naktī, pulcinot ap 2000 cilvēku ar saukļiem "Fedorov, Fedorov". Nesen veiktā aptauja liecina, ka pirmajā vēlēšanu kārtā Fedorovs iegūtu 13,1%, ierindojoties trešajā vietā aiz Zelenska (22,3%) un bijušā bruņoto spēku vadītāja Valērija Zalužnija (21,4%), taču otrajā kārtā Zelenskis zaudētu abiem konkurentiem. Vēlēšanu rīkošanu sarežģītu miljoniem pārvietoto iedzīvotāju, vairāk nekā miljons karavīru frontē un aptuveni piektā daļa teritorijas, kas atrodas Krievijas okupācijā.
