Bijušais Igaunijas aizsardzības spēku komandieris: Rietumeiropas virsnieki pirms kara Ukrainā bija kā multfilmu tēli
Bijušais Igaunijas aizsardzības spēku komandieris Martins Herems kritizēja Rietumeiropas virsniekus par diplomātisku uzvedību un cīņas gara trūkumu, ko mainījis karš Ukrainā. Viņš arī norādīja, ka kara būtība nav mainījusies, neskatoties uz jaunām tehnoloģijām.
Intervijā Igaunijas raidorganizācijai ERR Martins Herems, kurš iepriekš vadīja Igaunijas aizsardzības spēkus, salīdzināja Rietumeiropas armiju virsniekus ar padomju animācijas filmas "Kā sēnes karoja ar zirņiem" varoņiem. Pēc viņa teiktā, ilgais miera periods Rietumeiropā radījis uztveri, ka pat jaunākie virsnieki uzvedas vairāk kā diplomāti, nevis karavīri. "Es teiktu, ka izaugusi vesela virsnieku paaudze Rietumvalstīs, kuri vairs nemīlēja kaušanos," sacīja Herems.
Karš Ukrainā bijis modinātājs, kas atgādinājis, ka militārpersonām vienmēr būs nepieciešamas pamatprasmes, piemēram, tranšeju rakšana. Krievi maz vērtē diplomātiju, ko daži Rietumu virsnieki demonstrē, piebilda ģenerālis.
Neskatoties uz bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ienākšanu, Herems uzskata, ka taktika uz lauka kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas sākuma ir maz mainījusies. "Tas, ko ukraiņi šodien dara – notriec dronus ar kājnieku ieročiem – būtībā ir tas pats, ko mums mācīja 90. gados attiecībā uz helikopteriem," viņš teica. Pēc Herema domām, izmaiņas ir ieviesušas citus tehniskus risinājumus, bet nav mainījušas kara būtību, tostarp loģistikas problēmas. "Nepietika artilērijas šāviņu, tāpēc izdomāja dronus, kas nes sprāgstvielas. Nepietika izlūkinformācijas – sāka izmantot dronus izlūkošanā," skaidroja Herems.
Viņš arī apšaubīja dronu lētumu, norādot, ka pat tad, ja atsevišķs drons maksā dažus simtus eiro, aiz katra drona stāv daudz cilvēku un vajag daudz dronu.
Attiecībā uz Krievijas uzbrukumiem civilajiem mērķiem Herems noraidīja apgalvojumu, ka Krievija bez izšķirības bombardē civilos. Viņš teica, ka Krievijai nav resursu tik plašiem uzbrukumiem. Biežāk droni un raķetes novirzās no militāriem mērķiem un trāpa dzīvojamām ēkām. Tomēr viņš atzina, ka Krievija apzināti mērķē uz civilajiem objektiem, lai salauztu sabiedrības psiholoģisko noturību.
Runājot par Igaunijas aizsardzības izdevumiem, Herems kritizēja perfekcionismu, kas traucē efektīvi iztērēt līdzekļus. "Valstis bieži prasa kaut ko tādu, ko redzējušas televīzijā vai iztēlojušās – ierīci, kas no rīta pagatavo sviestmaizes, atskaņo stereo radio, stāv ledusskapja priekšā, bet var atvairīt tankus," viņš ironizēja. Galvenajai militārā aprīkojuma īpašībai jābūt tā pieejamībai.
Drošības eksperts Meeliss Oidsalu, kurš arī piedalījās raidījumā, norādīja, ka karš Ukrainā ir bijis modinātājs NATO, un kolektīvā aizsardzība tiek uztverta nopietni pirmo reizi kopš Aukstā kara. Tomēr Eiropas aizsardzības industrija joprojām ir pārāk sadrumstalota. "Kāpēc mums vajadzīgi astoņi dažādi pašgājējartilērijas modeļi, ja varētu konkurēt trīs?" viņš jautāja.
