Bijusī ASV Tieslietu departamenta amnestijas jautājumu prokurore ceļ prasību par nelikumīgu atlaišanu saistībā ar Mela Gibsona lietu

Bijusī ASV justīcijas departamenta amnestijas lietu prokurore Elizabete Ojere ceturtdien iesniegusi prasību Kolumbijas apgabala federālajā tiesā pret Tieslietu departamentu un ģenerālprokuroru Todu Blanši. Viņa apgalvo, ka tikusi "nelikumīgi" atbrīvota no amata pagājušajā gadā pēc tam, kad atteikusies ieteikt atjaunot aktiera Mela Gibsona ieroču tiesības.

Prasībā Ojere norāda, ka 2025. gada sākumā, pildot amnestijas prokurores pienākumus, viņai esot lūgts "neievērot savus pienākumus un veikt politisku pakalpojumu" Gibsonam, pamatojoties uz viņa "attiecībām ar prezidentu Trampu". Viņai esot lūgts radīt iespaidu, ka neatkarīga izvērtēšana secinājusi, ka Gibsonam, kurš 2011. gadā notiesāts par vardarbību ģimenē, būtu jāatjauno ieroču tiesības. Ojere apgalvo, ka atteikusies to darīt, un neilgi pēc tam viņu atlaidis toreizējais ģenerālprokurora vietnieks Tods Blanše.

Tieslietu departaments nav nekavējoties atbildējis uz Guardian lūgumu komentēt prasību. Pēc Ojeres atlaišanas pagājušā gada martā departamenta pārstāvis izdevumam New York Times paziņoja, ka domstarpības par Gibsona lietu neesot bijušas atlaišanas iemesls.

Gibsons, kas ir zināms Donalda Trampa atbalstītājs, ieroču tiesības zaudēja pēc 2011. gada notiesāšanas par vardarbību ģimenē. New York Times 2025. gada aprīlī vēstīja, ka Tieslietu departaments gatavojies šīs tiesības atjaunot. Ojere iepriekš intervijā izdevumam stāstījusi, ka atlaista dienu pēc atteikšanās ieteikt Gibsonam atjaunot ieroču tiesības, un divi ar notikumiem iepazinušies cilvēki apstiprinājuši viņas versiju par departamentā notikušajām sarunām.

Saskaņā ar prasību Ojere amnestijas prokurores amatā strādājusi no 2022. gada aprīļa līdz 2025. gada martam, pirms tam bijusi federālā valsts aizstāvja palīdze un vecākā tiesāšanās juriskonsulte Merilendas apgabala federālā valsts aizstāvja birojā.

Ojere prasībā apgalvo, ka viņas atbrīvošana no amata bijusi "nelikumīga" un pārkāpusi viņas konstitucionālās tiesības uz taisnīgu procesu, tiesības saskaņā ar Civildienesta reformas likumu, kā arī pirmā konstitūcijas grozījuma tiesības un varas dalīšanas principus. Viņa lūdz tiesu atzīt atlaišanu par nelikumīgu, atjaunot viņu federālajā dienestā, atlīdzināt zaudēto algu un pabalstus, kā arī aizliegt departamentam vērst pret viņu turpmākus nelabvēlīgus personāla lēmumus bez likumā noteiktās aizsardzības.