Bijusī DeepMind vadītāja brīdina: AI bruņošanās sacensība var novest pie katastrofas

Veritija Hārdinga, kas no 2016. līdz 2020. gadam vadīja globālo sabiedrisko politiku uzņēmumā Google DeepMind un konsultēja tādus politiskos līderus kā Baraks Obama un Emanuels Makrons, ir pārliecināta, ka mākslīgā intelekta (MI) jomas attīstības aprakstīšana kā bruņošanās sacensība ir ne tikai neprecīza, bet arī bīstama.

Savā jaunajā eseju krājumā "Reframing the AI Arms Race" Hārdinga kopā ar vēsturnieku Lorensu Frīdmenu un Japānas politiķi Taro Kono argumentē, ka šāda retorika veido politiku un nosaka starptautiskās attiecības. Pēc viņas domām, MI kā nāvējoša ieroča tēls var aizvērt durvis starptautiskajai sadarbībai, kas ir būtiska, lai nodrošinātu tehnoloģijas drošību un vienmērīgu ieguvumu sadali.

Hārdinga norāda, ka sākotnēji MI izpēte balstījās uz starptautisku sadarbību, bet laika gaitā to sāka veidot sāncensība — gan starp privātām laboratorijām, piemēram, Anthropic un OpenAI, gan starp ASV un Ķīnu. Viņa uzskata, ka Trampa administrācijas nacionālistiskā retorika un eksporta kontroles mēģinājumi ir šīs bruņošanās sacensības simptomi.

Bijusī DeepMind darbiniece aicina uz vidējo lielvalstu koalīcijas izveidi, kurā varētu ietilpt, piemēram, Kanāda, Francija, Japāna, Dienvidkoreja, Indija un Apvienotā Karaliste. Šāda koalīcija dotu tām lielāku ietekmi un mazinātu atkarību no divām lielvalstīm.

Hārdinga brīdina, ka, turpinoties pašreizējai trajektorijai, ilgtermiņā var rasties pārmērīga valdības kontrole un varas centralizācija pār MI sistēmām, kā arī mazāk drošas un sabiedrībai noderīgas tehnoloģijas. Mazākas valstis kļūtu par "vasalvalstīm", spiestām izvēlēties vienu no lielvalstīm.