Biogāzes stacija ziemā: kur vispirms sasalst un kā no tā pasargāties
Vācu lauksaimniecības izdevums agrarheute skaidro, kādās vietās biogāzes stacijās ziemā visbiežāk rodas sasalšanas problēmas. Padoms ir apiet iekārtu rudenī, pirms iestājušās salnas.
Vācijas lauksaimniecības izdevums agrarheute 9. novembrī publicēja materiālu par to, kā biogāzes stacijas sagatavot ziemai un pasargāt no sala un sniega. Biogāzes stacija ražo elektroenerģiju no biogāzes, kas rodas, fermentējot lauksaimniecības izcelsmes substrātu. Pēc izdevuma domām, ziema ir labākais laiks biogāzes elektroenerģijai, bet vissliktākais tehnikai.
Kur sala bojājumi parādās vispirms
Avotā norādīts, ka sasalst reti kāda liela iekārtas daļa. Biežāk tas ir sensors vai notece, uz kuru neviens neskatās. Aukstums skar tās vietas, kur uzkrājas ūdens, un to ir vairāk, nekā varētu šķist, uzlūkojot saimniecību. Piemēri ir kondensāts gāzes vadā un dzesēšanas ūdens motorā.
Apgaita rudenī
Izdevums iesaka staciju apiet rudenī tādā secībā, kādā tai cauri iet substrāts un gāze: no silosa līdz blokveida termoelektrostacijai (BHKW, iekārtai, kas vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumu). Tā var apskatīt katru vietu, kur draud sasalšana, pirms vadības sistēma naktī ziņo par traucējumu.
Materiālā piedalās arī Bavārijas zemnieks Hans, kurš uz savas biogāzes stacijas parāda, kam jāpievērš uzmanība, lai nekas neapsaltu. Fotogrāfijas parakstā teikts, ka šoziem viņš Aihahā esošās stacijas BHKW pirmoreiz darbina tikai pēc elektroenerģijas cenas.
