Blomkampa jaunā AI veidotā īsfilma 'Nightborne' saņem asu kritiku
Režisora Nīla Blomkampa jaunā 13 minūšu īsfilma 'Nightborne', kas pilnībā veidota ar mākslīgā intelekta palīdzību, izpelnījusies negatīvas atsauksmes, kritiķiem norādot uz radošuma trūkumu un tehnoloģijas ierobežojumiem.
Režisors Nīls Blomkemps, kurš pazīstams ar filmām '9. rajons' un 'Gran Turismo', pirmdien prezentējis savu jaunāko projektu - 13 minūšu zinātniskās fantastikas īsfilmu 'Nightborne'. Tā ir brīvi balstīta uz Pītera Votsa 2014. gada romānu 'Ehopraksija'. Īsfilma tapusi Blomkampa jaunajā mākslīgā intelekta jaunuzņēmumā 'Barley Studios', un visas tās ainas radītas, izmantojot 'ByteDance' tekstu-video ģeneratoru 'Seedance 2.0'.
Lai gan filmas tēli izmanto cilvēku aktieru balsis un sejas (projektā piedalījās 32 aktieri, kuri atļāva izmantot savu līdzību), katrs kadrs ir ģenerēts ar mākslīgo intelektu. Blomkemps sociālajos tīklos raksturojis īsfilmu kā 'testa sākumu', lai demonstrētu ģeneratīvā MI iespējas, un izteicis vēlmi nākotnē šādā formātā uzņemt pilnmetrāžas filmu.
'Nightborne' sižets risinās uz militāra konflikta fona starp ASV un Sīriju, stāstot par amerikāņu piloti, kuras helikopters tiek notriekts. Lai gan viņas ķermenis ir smagi ievainots, galva paliek neskarta, padarot viņu par ideālu kandidāti 'Project Nightborne' - valdības programmai, kas pārvērš smadzeņu mirušos karavīrus par tālvadības zombijiem.
Kritiķi norāda, ka, lai arī īsfilma izskatās gludāka nekā lielākā daļa MI radītu video, tai piemīt visas 'slop' (zema satura) pazīmes. 'Seedance 2.0' spēj ģenerēt tikai dažas sekundes garus videoklipus, tāpēc 'Nightborne' ir montēta no īsiem fragmentiem, starp kuriem iekļautas dokumentāla stila intervijas, lai maskētu tehnoloģijas ierobežojumus. Fonā redzamas bezjēdzīgas zīmes, un varoņu runa ir nedabiska - ar neparastiem akcentiem, kas liecina, ka tā nav īsta cilvēka runa.
Blomkampa radošā balss īsfilmā gandrīz nav jūtama, un bez 'Seedance 2.0' tā diez vai izraisītu interesi. Lai gan projektā piedalījās īsti konceptu mākslinieki, cilvēku ieguldījums nav pietiekams, lai 'Nightborne' justos kā mākslas darbs, nevis mašīnas radīts saturs. Sabiedrības reakcija bija negatīva - daudzi filmu uztvēra kā pierādījumu tam, ka Blomkemps ir 'izskalots'.
Interesantākais 'Nightborne' aspekts ir iespēja to interpretēt kā komentāru par pašu tehnoloģiju, kas to radīja - stāsts par varas iestādēm, kas bez piekrišanas izmanto mirušo ķermeņus lēta darbaspēka iegūšanai, līdzinās diskusijām par MI, kas izmanto cilvēku līdzību bez atļaujas.
