Bloomberg: Krievija pastiprina hibrīduzbrukumus Rietumeiropai, solot padarīt tās dzīvi par elli
Bloomberg izmeklēšana liecina, ka Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai kļūst arvien agresīvāki un riskantāki, un Eiropas ierēdņi brīdina, ka drīzumā tie var prasīt civiliedzīvotāju upurus. Kremlim tuvs avots atklāti sacījis, ka Maskava grib padarīt Eiropas dzīvi par „elli” par atbalstu Ukrainai.
Ziņu aģentūra Bloomberg plašā izmeklēšanā vēsta, ka Krievijas hibrīdkara darbības pret Eiropas valstīm kļūst arvien nekaunīgākas un riskantākas. Eiropas ierēdņi, kas sniedza aģentūrai komentārus, uzskata — tikai laika jautājums, kad šādi uzbrukumi novedīs pie civiliedzīvotāju upuriem.
Ja iepriekš Krieviju apsūdzēja vien iejaukšanās vēlēšanās un migrantu izmantošanā kā ieroci pret Eiropu, tad tagad tai piedēvē sabotāžu, dedzināšanu, uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, kiberuzbrukumus un gaisa telpas pārkāpumus. Liela daļa incidentu, jo īpaši kiberuzbrukumi un uzlaušanas, publiski netiek atklāti, tāpēc reālais hibrīdkampaņas apjoms, iespējams, ir daudz lielāks, nekā zināms.
Mērķī — Ukrainas atbalsta ķēdes
NATO amatpersona aģentūrai teikusi, ka pēdējos divos mēnešos Krievija uzbrukumus koncentrējusi uz aizsardzības rūpniecības un loģistikas objektiem, kas tieši saistīti ar atbalstu Ukrainai. Kampaņa kļuvusi agresīvāka un riskantāka, taču tās mērķis esot stratēģisks, nevis tiešs fizisks kaitējums. RUSI institūta pētniece Emīlija Ferisa norādīja, ka Krievija konsekventi meklē vājās vietas NATO infrastruktūrā un elastīgi izmanto dažādas taktikas un mērķus, uzņemoties arvien lielāku risku.
Eiropas ierēdņi ir pārliecināti, ka aiz šīm operācijām stāv Maskava, kas tās strukturē tā, lai varētu ticami noliegt savu iesaisti — faktiskos izpildītājus parasti algo caur starpniekiem par naudu.
Izmisuma taktika
Saskaņā ar Bloomberg avotiem izlūkdienestos Krievija rīkojas no izmisuma, jo Ukrainas droņu triecieni pa loģistikas centriem un degvielas un enerģētikas sektoru ir smagi skāruši tās ekonomiku. Jo sāpīgāki kļūst Ukrainas triecieni, jo skaļāk Krievijas vadībā skan aicinājumi likt Eiropai maksāt par atbalstu Kijivai. Kremlim tuvs avots atklāti apliecinājis, ka Krievija ar asimetriskām hibrīdoperācijām grib padarīt Eiropas dzīvi par „elli” tās atbalsta dēļ Ukrainai.
Tomēr, kā norāda Bloomberg, kampaņa līdz šim devusi pretēju rezultātu. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints atzina, ka valsts kļuvusi par hibrīdkara „ikdienas mērķi”, taču Vācija tomēr paziņojusi, ka piegādās Ukrainai raķetes gaisa aizsardzības sistēmām un uzsākusi droņu sēriju ražošanu Ukrainas armijas vajadzībām.
Vienlaikus Krievija turpina ikdienas triecienus pret Ukrainu. Naktī uz 17. septembri Krievijas uzbrukumi Kijivā bojāja noliktavas, biroju ēkas un daudzstāvu dzīvojamās mājas, ievainojot 20 cilvēkus. Odesā triecienā tika bojāta 19 stāvu ēka, cieta seši cilvēki, tostarp divi bērni.
