Bolīvijā sāk izmeklēšanu pret eksprezidentu Evo Moralesu par 2009. gada slepkavībām

Bolīvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Hosē Armando Urioste pirmdien, 12. oktobrī, paziņoja par sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanu pret kreisi orientēto bijušo valsts prezidentu Evo Moralesu. Viņu aizdomās tur par iespējamu iesaisti Eiropas pilsoņu slepkavībā un spīdzināšanā 2009. gadā. Morāless bija pirmais pppamatiedzīvotājs, kas vadījis Bolīviju.

Kas notika 2009. gadā

Pirms septiņpadsmit gadiem policija iebruka viesnīcā Santakrusas pilsētā un nošāva trīs cilvēkus: Bolīvijas un Horvātijas pilsoni Eduardo Rosu Floresu, īru Maiklu Dvaieru un ungāru–rumāni Árpádu Magyarosi. Izdzīvoja Bolīvijas un Horvātijas pilsonis Mario Tadičs un ungārs Elöds Tóásó, kuri vēlāk stāstīja, ka pēc aizturēšanas esot spīdzināti.

Tolaik pie varas esošā Moralesa valdība apgalvoja, ka Rosa Flóress vadījis centienus veicināt separātistu kustību, ko finansējusi Santakrusas labējā ekonomiskā elite. Reidam notiekot, Morāless oficiālā vizītē Venecuēlā presei sacīja, ka pats licis aizturēt ārzemniekus, kurus nodēvēja par algotņiem.

Izmeklēšanas gaita

Urioste vēstulē Augstākajai tiesai norādīja, ka iestādes vāc pierādījumus pret Moralesu un viņa bijušo viceprezidentu Álvaro Garsiu Linēru par iespējamu slepkavības, vardarbības, spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas izdarīšanu. Izmeklēšana sākta pēc labēji orientēto deputātu Tomasas Jarhui un Rodrigo Antonio sūdzības.

Victimu tuvinieki un cietušie lietu bija nodevuši Amerikas valstu Cilvēktiesību komisijai, kas 2021. gadā secināja, ka valdība pārkāpusi cilvēktiesības. Neviens no apsūdzētajiem jaunāko izmeklēšanu līdz šim nav komentējis.

Morāless slēpjas

Morāless pašlaik slēpjas no diviem spēkā esošiem apcietināšanas orderiem. Viens saistīts ar viņa iespējamo lomu masveida protestos, kas šogad paralizēja valsti 53 dienas. Otrs paredz apsūdzību par nepilngadīgas personas tirdzniecību; viņam esot meita ar šo personu. Morāless šos apsūdzības noliedz.