Bosnijā notiek vispārējās vēlēšanas, kurās krievofilu politiķa ietekme nomāc ES integrācijas tēmu
Svētdien Bosnijā un Hercegovinā aptuveni 3,4 miljoni vēlētāju izvēlas trīslocekļu prezidentūru, parlamentu un abu entitāšu vadītājus, bet kampaņu ir dominējis no vēlēšanām izslēgtais krievofilais politiķis Milorads Dodiks. Vienlaikus valsts dalība Eiropas Savienībā turpina stāvēt vietā.
Bosnijā un Hercegovinā svētdien atvērti vēlēšanu iecirkņi, kur apmēram 3,4 miljoni balsstiesīgo izvēlas triju locekļu daudznacionālo prezidentūru, valsts parlamenta deputātus, kā arī vadītājus abām valsts entitātēm — musulmaņu vairākuma Bosnijas un Hercegovinas Federācijai un serbu vadītajai Republikai Serbskai. Šī sarežģītā institūciju sistēma izveidota ar ASV starpniecību panāktā 1995. gada miera līgumā, lai pārvaldītu attiecības starp bosniešiem musulmaņiem, pareizticīgajiem serbiem un katoļu kroātiem.
Vēlēšanu norisi vairākos iecirkņos aizkavēja problēmas ar jaunu digitālo balsošanas tehnoloģiju, kas ieviesta, lai novērstu bažas par iepriekšējo vēlēšanu manipulācijām — pirmo reizi tiek izmantota elektroniska vēlētāju identifikācija un balsu skenēšana. No 75 kandidējošajām partijām lielākā daļa organizētas pēc etniskā principa.
Dodika ietekme bez kandidatūras
Lai gan viņš nav vēlēšanu sarakstos, kampaņu ir pārņēmusi krievofilā, separātistiski noskaņotā bijušā Republikas Serbskas prezidenta Milorada Dodika persona. Dodikam ir liegts ieņemt valsts amatus pēc notiesāšanas par miera līgumu pārraugošā starptautiskā pārstāvja lēmumu nerespektēšanu. Tikko atgriezies no tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā, Dodiks vada partiju, kurai prognozēta uzvara Republikā Serbskā. Noslēguma tikšanā Baņalukā, kur piedalījās Krievijas vēstnieks Igors Halabukovs, Dodiks nosauca Bosniju par "mirušu" un "neiespējamu valsti". Analītiķi norāda, ka aizliegums neattur viņa ietekmi, un viņš to izmanto savā labā.
Etniskā sašķeltība un ārējā ietekme
Valsts pēdējos gados ir mierīga, tomēr politiķi turpina kurināt etniskās pretrunas, bosniešu serbu līderi aizstāvot savas entitātes atdalīšanos, kas raisa Rietumu bažas par iespējamu nestabilitāti. Bosnija joprojām ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, tā formāli tiecas pēc ES dalības, bet progress šajā virzienā kavējas. Krievija kavē ES paplašināšanos Balkānos, turpinot atbalstīt Republiku Serbsku, savukārt ASV virza $1,5 miljardu vērtu dabasgāzes cauruļvada projektu reģionā. Nesen spriedzi pastiprinājusi publiska Serbijas un bosniešu serbu nodevība kara noziedzniekam Ratko Mladičam, kurš nomira augustā, izpildot mūža ieslodzījumu par genocīdu.
