Bosnijā un Hercegovinā noslēgusies balsošana sadalošās vispārējās vēlēšanās
Bosnijā un Hercegovinā svētdien noslēdzās vēlēšanu iecirkņu darbs, kur aptuveni 3,4 miljoni vēlētāju izvēlējās valsts trīspusējās prezidentūras locekļus un citas amatpersonas. Pirmie rezultāti atklāj dziļo etnisko šķelšanos, kas joprojām iezīmē valsts politiku.
Svētdien vakarā Bosnijā un Hercegovinā aizvērās vēlēšanu iecirkņi, kuros balsot bija tiesīgi aptuveni 3,4 miljoni vēlētāju. Vēlētāji izvēlējās pārstāvjus vairākos pārvaldes līmeņos, tostarp valsts daudznacionālās, trīspusējās prezidentūras locekļus.
Pēc balsu skaitīšanas sākuma agru vadību ieņēma serbu nacionāliste Željka Cvijanoviča, bosniešu mērenais kreisais politiķis Deniss Bečirovičs un kroātu nacionāliste Darijana Filipoviča — katrs savas etniskās grupas prezidentūras krēslam. Cvijanoviču atbalstījis Republikas Srpskas bijušais separātistiskais līderis Milorads Dodiks, kuram uz sešiem gadiem aizliegts ieņemt valsts amatus pēc notiesāšanas par starptautiskā pārstāvja — kurš uzrauga 1995. gada miera procesu — lēmumu neievērošanu.
Vēlētāji arī izvēlējās federālā parlamenta deputātus un abu valsti veidojošo, lielā mērā autonomo vienību — musulmaņu-kroātu Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un serbu pārvaldītās Republikas Srpskas — institūciju vadītājus.
Vēlēšanas notiek laikā, kad valsti skar vairākas problēmas: ekonomikas izaugsmes kavēšanās, gausa virzība pretim ES dalībai un ilgstošs politisks strupceļš, jo etniski noteiktās dominējošās partijas abās vienībās regulāri kavē lēmumu pieņemšanu vājajā centrālajā valdībā. Vēlēšanās sadursme risinājās starp etniskajām partijām — bosniešu SDA, serbu SNSD un kroātu HDZ BiH — un daudznacionālām opozīcijas koalīcijām, kuras vada Sociāldemokrātiskā partija.
Dodika ietekme un ES centieni
Lai arī Dodiks pats vēlēšanu zīmē nav, viņš joprojām saglabā izšķirošu ietekmi Republikā Srpskā un atbalsta kandidātu Savo Miniču. Dodiks iestājas par ciešākām saitēm ar Serbiju un Krieviju un nedēļas nogalē bija atgriezies no Maskavas, kur tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Bosniešu partija SDA iestājas par stiprāku centrālo valsti, savukārt pašreizējais bosniešu prezidentūras loceklis Bečirovičs solījis atjaunotu ceļu uz ES un NATO dalību. Valsts ES kandidātvalsts statusu ieguvusi kopš 2022. gada, taču sarunu sākums ir atkarīgs no reformu īstenošanas, tostarp tiesu uzraudzības stiprināšanas un pret korupcijas vērstu likumu pieņemšanas. Preliminārie rezultāti bija sagaidāmi svētdienas vakarā.
