Bosnijā un Hercegovinā vēlēšanās dominē nacionālistu partijas, rekordzema vēlētāju aktivitāte
Bosnijas un Hercegovinas vispārējās vēlēšanās nedēļas nogalē uzvarēja nacionālistiskie spēki visās trīs etniskajās grupās, bet vēlētāju aktivitāte bija rekordzema — 41,5%. Serbu nacionālistu vadītājs Milorads Dodiks, kuram liegts ieņemt valsts amatus, paziņoja par savas partijas uzvaru.
Bosnijā un Hercegovinā svētdien noslēgušās vispārējās vēlēšanas, kurās no 3,4 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju piedalījās vien 41,5% — tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte vēlēšanu vēsturē un būtisks kritums salīdzinājumā ar 51,5% 2022. gadā. Centrālā vēlēšanu komisija šo rādītāju paziņoja, kad bija apkopoti vairāk nekā 90% balsu.
Vēlēšanās par valsts trīspersonu, multietniskās prezidentūras locekļiem uzvarēja serbu nacionāliste Željka Cvijanoviča, bosniešu mērenais kreisais politiķis Deniss Beširovičs un kroātu nacionāliste Darijana Filipoviča. Cvijanoviču atbalstīja Serbu Republikas bijušais separātistiskais līderis Milorads Dodiks, kuram sešus gadus liegts ieņemt valsts amatus par starptautiskā sadarbības pārstāvja lēmumu neievērošanu. Dodiks svētdien paziņoja par savas partijas SNSD uzvaru un pozīciju nostiprināšanu Serbu Republikā.
Etniskais šķelums turpinās
Līdztekus prezidentūrai vēlētāji izvēlējās arī federālā parlamenta deputātus un valsts divu autonomo vienību — musulmaņu-kroātu Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un serbu pārvaldītās Serbu Republikas — vadītājus. Lai arī kopš kara beigām valstī saglabājas miers, etnonacionālās partijas turpina uzturēt šķelšanos, kamēr iedzīvotāji pauž vēlmi atstāt kara retoriku pagātnē.
Vēlēšanas notika brīdī, kad valsti skar ekonomikas lejupslīde, lēna virzība uz iestāšanos ES un ilgstošs politiskais sastrēgums, ko rada dominējošās etniskās partijas, kavējot centrālās valdības lēmumus.
Serbu Republikā galvenā figūra, lai gan nebija vēlēšanu sarakstā, bija Dodiks — viņa atbalstītais kandidāts Savo Minics pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās, un partija parlamentā guva 39% balsu pret 34,6% 2022. gadā. Dodiks, kas nesen tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, iestājas par ciešākām saitēm ar Serbiju un Krieviju un Serbu Republikas atdalīšanos no Bosnijas.
Bosnijas un Hercegovinas Federācijā bosniešu partijas, tostarp galvenā SDA partija, iestājas par stiprāku centrālo valsti un vienotību pret serbu separātismu, savukārt kroāti lielā mērā atbalsta savas etniskās partijas. Beširovičs solījis turpināt virzību uz ES un NATO dalību, tomēr iestāšanās sarunu sākums ir atkarīgs no reformu īstenošanas, tostarp tiesu sistēmas un korupcijas apkarošanas jomā.
