Braže ANO Drošības padomē: Krievija Ukrainā īsteno genocīdu

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) 9. novembrī Ņujorkā vadīja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes sanāksmi par karu Ukrainā un paziņoja, ka Krievija Ukrainā īsteno genocīdu. Latvija novembrī prezidē padomi, un sanāksmi sasauca pēc Ukrainas lūguma, reaģējot uz Krievijas pastiprinātajiem uzbrukumiem iedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai, informēja Ārlietu ministrija.

Civiliedzīvotāju upuri un bērni

Braže norādīja, ka Krievijas rīcība liecina par nodomu iznīcināt Ukrainas suverenitāti un pašu ukraiņu nāciju. Viņa atsaucās uz ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas datiem: 2026. gadā nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits vairāk nekā divreiz pārsniedz pirms diviem gadiem reģistrēto.

Viņa teica, ka Krievijas okupētajās teritorijās joprojām atrodas aptuveni 1,6 miljoni bērnu. Ministre citēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) secinājumu, ka valsts vadīta indoktrinācija notiek visos skolu sistēmas līmeņos, un minēja bērnu militarizāciju. Pēc viņas teiktā, Krievija uz savu teritoriju vai tās kontrolētajām teritorijām piespiedu kārtā pārvietojusi 20 651 Ukrainas bērnu, un to viņa nosauca par kara noziegumu.

Braže minēja arī ANO dokumentētus seksuālās vardarbības gadījumus pret sievietēm un meitenēm. Vecākajai reģistrētajai cietušajai bija 82 gadi, jaunākajai izdzīvojušajai – četri.

Uzbrukumi infrastruktūrai un graudu koridors

Ministre sacīja, ka Ukrainai priekšā ir piektā kara ziema, bet uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, slimnīcām un civilajām ēkām sasnieguši augstāko intensitāti kopš kara sākuma. Viņa arī norādīja, ka Krievija slēgusi Melnās jūras graudu koridoru, un aicināja to atvērt.

Aicinājumi un drošības jautājumi

Braže prasīja nekavējoties pārtraukt uguni, lai gaidāmās sarunas Abū Dabī būtu sekmīgas, un uzsvēra, ka miers Eiropā nav panākams bez Eiropas līdzdalības. Viņa atgādināja, ka ANO Statūti aizliedz mainīt robežas ar spēku, un teica, ka Krievija 2022. gadā uzbruka šiem principiem.

Viņa nosauca par nopietnu apdraudējumu Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas tehnoloģisko sadarbību, tostarp bezpilota sistēmu jomā, atgādināja par NATO gaisa telpas pārkāpumiem un noraidīja Krievijas apgalvojumus, ka NATO valstis ļauj izmantot savu gaisa telpu dronu uzbrukumiem Krievijai. Viņa mudināja padomi aicināt Krieviju uz pilnīgu un beznosacījumu uguns pārtraukšanu.