Braže: Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu un cenšas graut Eiropas noturību
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže Varšavā Baltijas jūras valstu padomes un Ukrainas ārlietu ministru sanāksmē norādīja, ka Krievija ar nekonvencionālām darbībām cenšas vājināt Eiropu un atbalstu Ukrainai. Dalībnieki parakstīja kopīgu deklarāciju par turpmāku atbalstu Ukrainai un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) 6. novembrī Varšavā piedalījās Baltijas jūras valstu padomes un Ukrainas ārlietu ministru sanāksmē. Tikšanos organizēja Polija sadarbībā ar padomes prezidējošo valsti Islandi. Sanāksmē ministre paziņoja, ka Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu, kurā plašas nekonvencionālas darbības vērstas pret Eiropas valstu vienotību, noturību un atbalstu Ukrainai. Par sanāksmi informēja Latvijas Ārlietu ministrija.
Aicinājums stiprināt spiedienu uz Krieviju
Braže uzsvēra, ka Krievijas provokācijas un sabotāžas var skart jebkuru sabiedroto. Viņasprāt, Eiropai jāstiprina savas noturības spējas, jāsaglabā intensīvs ekonomiskais spiediens, Krievijas starptautiskā izolācija un jāpastiprina sankcijas. Viņa aicināja arī nepieļaut Krievijas sportistu un mākslinieku dalību starptautiskos pasākumos, liegt ieceļošanu Eiropas Savienībā bijušajiem Krievijas karavīriem un neļaut Krievijas pilsoņiem izmantot ES tūrisma sniegtās priekšrocības.
Baltkrievijas robeža
Ministre informēja par pieaugošo Baltkrievijas organizēto nelegālās migrācijas spiedienu uz Latvijas robežu. Šogad Latvija jau novērsusi gandrīz 13 000 nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu. Braže šo spiedienu raksturoja kā daļu no plašāka Krievijas uzbrukuma Eiropas drošībai.
Atbalsts Ukrainai
Sanāksmē pārrunāja palīdzību Ukrainai, gatavojoties ziemai, kā arī Eiropas valstu lomu Ukrainas miera sarunās. Dalībnieki parakstīja kopīgu deklarāciju par turpmāku atbalstu Ukrainai, taisnīga un ilgstoša miera panākšanu, sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Eiropas drošības stiprināšanu. Valstis apliecināja gatavību turpināt militāro, humāno un finansiālo atbalstu, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainas enerģētikas infrastruktūras noturībai un pretgaisa aizsardzībai. Dalībnieki bija vienisprātis, ka jārod risinājumi Ukrainas budžeta un aizsardzības vajadzību finansēšanai 2027. gadā.
Sanāksmē piedalījās Polijas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas un Ukrainas ārlietu ministri un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Islandi, Dāniju, Zviedriju un Lietuvu pārstāvēja ministru deleģētas amatpersonas.


/nginx/o/2026/11/07/18023208t1h77e7.jpg)