Braže: Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu un cenšas graut Eiropas vienotību

Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu, īstenojot plašas nekonvencionālas darbības, kuru mērķis ir graut Eiropas valstu vienotību, mazināt noturību un atbalstu Ukrainai. To piektdien, 7. novembrī, Varšavā uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), piedaloties Baltijas jūras valstu padomes un Ukrainas ārlietu ministru sanāksmē. Par to Ārlietu ministrija informēja aģentūru LETA.

Sanāksmes tēmas

Diskusiju centrā bija reģiona drošība, tostarp Krievijas nekonvencionālās karadarbības draudi un Baltkrievijas īstenotais nelegālās migrācijas spiediens. Dalībnieki pārrunāja atbalstu Ukrainai, īpašu uzmanību veltot palīdzībai gaidāmajā ziemā, kā arī Eiropas valstu lomu Ukrainas miera sarunās.

Tikšanās laikā tika parakstīta kopīga deklarācija par turpmāku atbalstu Ukrainai, taisnīga un ilgstoša miera panākšanu, sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Eiropas drošības stiprināšanu.

Braže aicina uz stingrāku politiku

Braže norādīja, ka Krievijas provokācijas un sabotāžas var skart jebkuru sabiedroto. Tāpēc Eiropai jāturpina stiprināt noturību, jāsaglabā ekonomiskais spiediens un Krievijas starptautiskā izolācija, kā arī jāpastiprina sankcijas. Viņa aicināja nepieļaut Krievijas sportistu un mākslinieku dalību starptautiskos pasākumos, liegt bijušajiem Krievijas karavīriem ieceļot Eiropas Savienībā un neļaut Krievijas pilsoņiem izmantot ES tūrisma sniegtās priekšrocības.

Ministre informēja par pieaugošo Baltkrievijas organizēto nelegālās migrācijas spiedienu uz Latvijas robežu. Šogad Latvija jau novērsusi gandrīz 13 000 nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu. Braže šo spiedienu raksturoja kā daļu no plašāka Krievijas uzbrukuma Eiropas drošībai.

Atbalsts Ukrainai

Dalībnieki apliecināja gatavību turpināt militāro, humāno un finansiālo palīdzību Ukrainai. Īpaša uzmanība pievērsta enerģētikas infrastruktūras noturībai un pretgaisa aizsardzības spēju palielināšanai, ņemot vērā Krievijas pastiprinātos uzbrukumus civilajiem iedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai. Par Ukrainas finanšu situāciju vienojās, ka jāatrod risinājums valsts budžeta un aizsardzības vajadzību finansēšanai 2027. gadā.

Sanāksmē piedalījās Polijas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas un Ukrainas ārlietu ministri un ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Islandi, Dāniju, Zviedriju un Lietuvu pārstāvēja ministru deleģētas amatpersonas.