Braže: Latvija nepieļaus sabiedroto spēku ierobežošanu un Eiropas sadalīšanu drošības zonās

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) 14. novembrī paziņoja, ka Latvija nepieļaus savas drošības vājināšanu, sabiedroto spēku ierobežošanu vai Eiropas sadalīšanu dažādās drošības zonās. Tā viņa reaģēja uz ziņām par Krievijas priekšlikumiem jaunai Eiropas drošības kārtībai, kas izskanējuši saistībā ar sarunām par Ukrainas kara izbeigšanu.

Braže uzskata, ka, pieprasot sarunas par "Eiropas drošības arhitektūru", Krievija mēģina novērst uzmanību no genocīda, ko tā īsteno Ukrainā. Pēc ministres teiktā, pirms jebkādām plašākām sarunām par Eiropas drošības nākotni uzmanība jāvelta Krievijas kara apturēšanai un pamieram.

Viņa norādīja, ka Eiropas drošība balstās ANO Statūtu principos: robežu neaizskaramībā, bruņota spēka lietošanas nepieņemamībā un tiesībās uz individuālu un kolektīvu pašaizsardzību. NATO, Ziemeļatlantijas aliansi, viņa nosauca par Eiropas drošības stūrakmeni un teica, ka neviena dalībvalsts negrasās mainīt savu statusu aliansē. NATO 5. panta garantijas, aizsardzības plāni un sabiedroto klātbūtne, pēc Braželes vārdiem, nav un nevar būt sarunu objekts ar Krieviju.

Kas ir zināms par Krievijas idejām

Vācijas laikraksts "Bild", atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka Abū Dabī notikušo sarunu laikā Krievijas pārstāvji Eiropas diplomātiem izteikuši neoficiālus priekšlikumus. Tie cita starpā paredz Somijas izstāšanos no NATO un alianses atteikšanos no bāzēm Baltijas valstīs. Ukrainai tiek prasīta neitralitāte un atteikšanās no iestāšanās NATO, bet dalība Eiropas Savienībā netiek apstrīdēta. Maskava piedāvā arī izvest kodolieročus no Baltkrievijas.

Abū Dabī notika trīspusējas ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas, kurās eiropieši nepiedalījās. ASV izdevums "Axios" ziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs lūguši Maskavai izklāstīt drošības prasības. Vitkofs paziņoja, ka Vladimirs Putins piekritis Eiropas pārstāvju dalībai nākamajā miera sarunu kārtā, taču Kremlis norādīja, ka tam vēl nav piekritis.

Braže apgalvoja, ka Latvija turpinās stiprināt aizsardzības un atturēšanas spējas, paplašināt sabiedroto klātbūtni Baltijā un atbalstīt Ukrainas pašaizsardzību.