Brazīlijā prezidenta vēlēšanas dodas uz otro kārtu — Lula un Bolsonaru dēls cīnīsies 25. oktobrī
Nedz Brazīlijas prezidents Lula da Silva, nedz senators Flāvio Bolsonaru svētdienas balsojumā neiegūst nepieciešamo absolūto balsu vairākumu, tāpēc Latīņamerikas lielākajai ekonomikai līderi noskaidrosies otrajā kārtā 25. oktobrī.
Brazīlijas vēlēšanu tiesa Brazīlijā paziņojusi, ka neviens no prezidenta vēlēšanu kandidātiem svētdien nav saņēmis absolūtu balsu vairākumu, tāpēc valsts virzās uz otro vēlēšanu kārtu, kas notiks 25. oktobrī. Pēc 99,8% balsu saskaitīšanas 80 gadus vecajam pašreizējam prezidentam Luiss Inasio Lula da Silva, kurš cenšas iegūt jau ceturto, nepārtraukto termiņu, bija apmēram 53,7 miljoni balsu. Savukārt 45 gadus vecais senators Flāvio Bolsonaru, bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls un ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, saņēma vairāk nekā 56 miljonus balsu.
Jaunais prezidenta termiņš sāksies 5. janvārī, un uzvarētājs vadīs Dienvidamerikas lielāko ekonomiku ar 214 miljonu iedzīvotāju. Analītiķi norāda, ka Bolsonaru uzvara pastiprinātu ASV ietekmi Brazīlijā, bet Lula uzvara varētu vēl vairāk attālināt Brazīliju no Vašingtonas, tuvinot to Ķīnai.
Pie sava mājas Brazīlijas galvaspilsētā Flāvio Bolsonaru uzrunāja preses pārstāvjus un nelielu atbalstītāju grupu, sakot, ka rezultāts liecina par Brazīlijas vēlmi pēc pārmaiņām un ka tas nozīmē Darba partijas ēras beigas. Lula savukārt atzina, ka rezultāts bijis negaidīts, jo viņš bija cerējis uzvarēt jau pirmajā kārtā, tomēr pauda pārliecību par savām izredzēm izslēgšanas spēlē.
Abiem kandidātiem būs trīs nedēļas, lai piesaistītu mērenos vēlētājus, kas pirmajā kārtā nebalsoja par viņiem. Trešajā vietā ierindojies rakstnieks Augusto Kuri ar 3,4 miljoniem balsu paziņojis, ka otrajā kārtā neatbalstīs nevienu no abiem. Līdzīgi iepriekš izteikušies arī kandidāti Ronaldo Kaiado un Renans Santuss, kuri kopā saņēma apmēram 5,3 miljonus balsu.
Lula kampaņā plāno izmantot savu sociālo politiku popularitāti un pretinieka juridiskās problēmas, taču viņam jāpārvar iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves dārdzību un korupcijas skandāls, kas iesaistījis augstākās tiesas tiesnesi Aleksandru de Moraesu. Aptuveni puse Brazīlijas iedzīvotāju neatbalsta Bolsonaru dzimtu, bet otra puse — Lula Darba partiju.
