Brazīlijā prezidenta vēlēšanas noslēdzas bez uzvarētāja — gaidāma otrā kārta
Brazīlijas prezidenta vēlēšanās neviens no kandidātiem nav saņēmis pietiekami daudz balsu uzvarai pirmajā kārtā, tāpēc senators Flavio Bolsonaru un pašreizējais prezidents Luiss Inasio Lula da Silva tiksies otrajā kārtā.
Pēc svētdienas prezidenta vēlēšanām Brazīlijā neviens kandidāts nav izcīnījis pietiekamu balsu skaitu, lai uzvarētu uzreiz, un vēlēšanu tiesa paziņojusi, ka notiks otrā kārta. Apstrādāti vairāk nekā 99% balsu — labējais senators Flavio Bolsonaru guvis 47,2% atbalstu, bet kreisais prezidents Lula da Silva saņēmis 45%.
Lula, kurš tiecas pēc ceturtā, bet jau pēdējā prezidenta termiņa, atzinis, ka rezultāts viņam bijis negaidīts, jo bija pārliecināts par uzvaru pirmajā kārtā. 80 gadus vecais politiķis pauda apņēmību uzvarēt "papildlaikā".
Labējo spēku kāpums
Brazīlijas studiju eksperts no Oklahomas universitātes norādīja, ka valstī pašlaik dominē labējo spēku kāpums, kas Lulam sarežģī situāciju. Pēc viņa vārdiem, nozīmīgāks par otrās kārtas nepieciešamību ir fakts, ka tālo labējo spēki guvuši vairākumu arī parlamentā, kas varētu padarīt Lulas iespējamo valdīšanu ļoti sarežģītu.
Lula savu kampaņu noslēdza Sanpaulu, kur pulcējās ap 150 000 atbalstītāju un kur viņš solīja uzvarēt pār "tālajiem labējiem", turpinot sava Darba partijas kursu — sociālo programmu un ienākumu pārdales politiku.
Bolsonaru sola pārmaiņas
45 gadus vecais Flavio Bolsonaru, Rio de Žaneiro senators no 2019. gada, savā kampaņā uzsvēris drošības politiku un nodokļu samazināšanu, kritizējot Lulu par augsto dzīves dārdzību. Viņš solījis apžēlot savu tēvu Žaīru Bolsonaru, kurš pašlaik izcieš 27 gadu cietumsodu par mēģinājumu veikt valsts apvērsumu pēc 2022. gada vēlēšanu zaudējuma Lulam.
Lulas komanda Bolsonaru kustību saistījusi ar ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstu, kurš pagājušajā gadā noteicis 50% tarifu Brazīlijas importam saistībā ar Žaīra Bolsonaru apvērsuma lietu. Trampam gan nav formāla atbalsta Flavio adresē, tomēr viņš paudis, ka seko vēlēšanām "ar lielu interesi". Balsošanā piedalās ap 160 miljoniem reģistrētu vēlētāju, kuri vienlaikus izvēlas arī citus likumdevējus, gubernatorus un daļu senatoru.
