Brazīlijas vēlēšanas kļūst saspīlētas: Lula priekšrocība sarūk pretstatā Bolsonaru
Aptaujas liecina, ka Brazīlijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta kļūst par gandrīz neizšķirtu cīņu starp Lulu un Bolsonaru, ekspertei uzsverot plaisu starp ekonomikas rādītājiem un iedzīvotāju ikdienas pieredzi.
Brazīlijas gaidāmās prezidenta vēlēšanas kļūst arvien saspīlētākas, liecina Kingsa koledžas Londonas Brazīlijas institūta direktores Andrezas Aruskas de Souzas Santosas analīze raidījumā "France 24". Pēc viņas domām, situāciju valstī vislabāk raksturo pretruna starp makroekonomikas rādītājiem un sabiedrības uzticību politikai — šie divi procesi šobrīd virzās pretējos virzienos.
Lai gan oficiālā statistika liecina par relatīvi stabilu ekonomikas izaugsmi, daudzi brazīlieši ikdienā saskaras ar krietni skarbāku realitāti — augstām dzīves dārdzības izmaksām un nestabilu darba tirgu. Aruska norāda, ka tieši šī plaisa starp statistiku un reālo dzīves pieredzi var izrādīties politiski nozīmīgāka par pašiem ekonomikas skaitļiem.
Aptaujas liecina par neizšķirtu
Pēdējā mēneša laikā aptauju sabiedrības "Quaest" veiktais pētījums parāda, ka otrās kārtas prezidenta sacensība kļuvusi par statistisku neizšķirtu. Prezidenta Lulas atbalsts nedaudz samazinājies no 43 līdz 42 procentiem, bet bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru atbalsts pieaudzis no 40 līdz 41 procentam.
Uzticības krīze un Augstākā tiesa
Pašreizējais strīds ap Augstāko tiesu atspoguļo dziļāku institucionālās neuzticēšanās krīzi Brazīlijā. Ļoti polarizētajā politiskajā vidē jebkurš konflikts, kas saistīts ar tiesnešiem, ātri iesaistās plašākā konfrontācijā starp Lulas un Bolsonaru atbalstītājiem, potenciāli atkal atverot antisistēmisko noskaņojumu, kas savulaik palīdzēja Bolsonaru izcelties politikā. Iedzīvotāju uzticība valsts institūcijām var izrādīties izšķiroša.
Aruska brīdina neuzskatīt par pašsaprotamu, ka spiediens no Vašingtonas automātiski stiprinātu Trampam pietuvināto labējo spārnu Brazīlijā. Ārējā iejaukšanās var aktivizēt spēcīgus suverenitātes un nacionālisma naratīvus, tādējādi radot pretēju politisko efektu.
Ekspertes secinājums ir tāds, ka vēlēšanu iznākumu, iespējams, noteiks nevis ekonomikas faktiskais stāvoklis, bet gan tas, kā cilvēki to uztver savā ikdienā. Efektīva vēlēšanu kampaņa gan sociālajos, gan tradicionālajos medijos varētu izrādīties izšķiroša šajā ārkārtīgi ciešajā sacensībā.
