Breksīta atbalstītāju apgabalos straujāk pieaudzis ārvalstu darbinieku īpatsvars

Ārvalstu darbinieku skaita pieaugums

The Guardian veiktā datu analīze atklāj, ka apgabalos, kuri 2016. gada referendumā atbalstīja Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kopš tā laika ārvalstu darbinieku īpatsvars procentuāli audzis straujāk nekā reģionos, kas balsoja par palikšanu. Piemēram, Vigānā (Wigan) 2016. gada jūnijā ārvalstu darbinieki veidoja mazāk nekā 5% no algotajiem darbiniekiem, bet 2024. gada decembrī tas bija pieaudzis līdz gandrīz 10% – vairāk nekā divkāršojies. Savukārt valsts mērogā ārvalstu darbinieku īpatsvars tajā pašā laikā palielinājās tikai par 40%.

Lai gan absolūtos skaitļos ārvalstu darbinieku skaits joprojām ir lielāks Remain (palikšanas) atbalstītāju apgabalos, bieži vien lielpilsētās, tieši Leave (izstāšanās) reģionos izmaiņas ir visievērojamākās. Eksperti norāda, ka pārmaiņu temps var būt politiski nozīmīgāks par kopējiem skaitļiem.

Deprivācijas dati

The Guardian veica arī deprivācijas (nabadzības) datu analīzi, kas parāda, ka laikā no 2015. līdz 2025. gadam spēcīgākie Remain apgabali – tostarp Bristoles centrs, Klephama un Braikstonas hils, kā arī Kembridža – piedzīvoja vislielākos uzlabojumus, kamēr pārējā valstī situācija relatīvi stagnēja vai pasliktinājās. Turpretī Breksītu atbalstošie reģioni, piemēram, Bostona un Skegnesa, Hārtlpūla un Ziemeļvērikšīra, kļuva relatīvi nabadzīgāki.

Ekspertu komentāri

Anands Menons (Anand Menon), organizācijas "The UK in a Changing Europe" direktors, brīdināja nenorakstīt visas problēmas uz Breksīta rēķina. Viņš norādīja, ka bagātāki reģioni ar augstāk kvalificētu darbaspēku vienmēr ir bijuši noturīgāki, un notikumi, piemēram, Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un ražošanas nozares problēmas, ir ietekmējuši mazāk pārtikušās teritorijas, no kurām daudzas balsoja par izstāšanos.