BRICS samits pievēršas ASV ietekmei pasaules ekonomikā
Ņūdeli notikušajā BRICS samitā dalībvalstis pieņēma kopīgu paziņojumu, kas prasa reformēt Rietumu vadītās finanšu institūcijas un kritizē vienpusējus tarifus, tomēr organizācija palika sadalīta jautājumos par Krieviju, Irānu un ASV.
Kopīgs paziņojums pret vienpusējiem tarifiem
- septembrī BRICS valstu vadītāji Ņūdeli pieņēma 140 punktu kopīgu paziņojumu, kurā aicināts reformēt Rietumu dominētās finanšu institūcijas — Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku —, lai jaunattīstības valstīm būtu lielāka ietekme lēmumu pieņemšanā. Paziņojumā kritizēti "tirdzniecību ierobežojoši pasākumi, kas neatbilst PTO noteikumiem", tostarp nediskriminējoša tarifu celšana un protekcionisms, kas maskēts kā vides aizsardzības pasākumi. Kā 14. septembrī ziņoja MLex, BRICS valstis papildus pieprasīja nekavējoties atjaunot PTO divlīmeņu strīdu izšķiršanas sistēmu (apelācijas mehānismu) un lielāku ietekmi jaunattīstības ekonomikām organizācijā, brīdinot, ka vienpusējie tarifi un ar klimatu saistītie tirdzniecības šķēršļi apdraud globālo izaugsmi un traucē piegādes ķēdes.
Lai gan paziņojumā tieši nav minēti ne ASV, ne prezidents Tramps, novērotāji to vērtē kā netiešu kritiku Trampa administrācijas tirdzniecības politikai.
Vienotības trūkums
Neskatoties uz kopīgo retoriku, samits, kā ziņo Oilprice.com/Eurasianet, neuzrādīja vienotu Rietumiem pretēju nostāju — līdzīgi kā iepriekš Šanhajas sadarbības organizācijas samitā. Indija, kas bija šī gada samita saimniece, ir bremzējusi centienus atteikties no dolāra kā norēķinu valūtas. Paziņojumā nav pieminēts Krievijas-Ukrainas karš, ko vērtē kā Kremlim labvēlīgu iznākumu, savukārt par Izraēlas-Irānas-ASV konfliktu Persijas līcī paustais aicinājums uz "maksimālu atturību" izvairījās no skaidras nostājas Irānas labā.
Irānas prezidents Masuds Pezeškjans samita laikā tikās ar Abū Dabī kroņprinci Haledu bin Muhamedu bin Zajedu — tikšanos vērtē kā simbolisku mēģinājumu atspēkot priekšstatu, ka ASV panāk Irānas ekonomisku izolāciju, lai gan pēc tam izplatītais Abū Dabī paziņojums bija piesardzīgs. Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs samitu izlaida, tā vietā dodoties valsts vizītē uz Dienvidkoreju, kas 16. septembrī uzņem arī C5+1 formāta tikšanos ar visām Vidusāzijas valstīm.
Kazahstānas līdzsvara politika
Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs samitā ieņēma vidusceļa nostāju, uzsverot nepieciešamību pēc dialoga starp kodolvalstīm, lai mazinātu jaunu tehnoloģiju un bruņošanās sacensības radītos riskus. Viņš raksturoja BRICS kā "atklātu platformu praktiskai sadarbībai". Samita malās Tokajevs tikās ar ASV vēstnieku Indijā un Trampa administrācijas īpašo pārstāvi Vidusāzijā Serdžio Goru, paužot cerību decembrī piedalīties G20 tikšanās Maiami un aicinot uz ātrāku progresu divpusējās vienošanās, tostarp Kazahstānai piemērotā Džeksona-Veņika tirdzniecības statusa atcelšanu.
