BRICS valstīm naftas cenu kāpuma un Tuvo Austrumu kara ēnā jāmeklē vienotība

Naftas cenu kāpuma apstākļos uzmanība pievērsta BRICS valstu grupējumam, kura sastāvā ir gan Ķīna, Indija un Krievija, gan arī Irāna – valsts, kas nesēž pie sarunu galda kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas BRICS piešķir īpašu lomu pašreizējā starptautiskajā situācijā, jo šis neformālais jauno ekonomiku apvienojums var piedāvāt platformu dialogam, kura Rietumiem trūkst.

Tomēr novērotāji norāda, ka vienotības panākšana šajā samērā vaļīgi organizētajā valstu grupā nebūs vienkārša. Karš Tuvajos Austrumos rada spriedzi starp dalībvalstīm, kurām katrai ir savas, dažkārt pretrunīgas intereses gan reģionā, gan pasaules ekonomikā kopumā.

Iekšējā daudzveidība kā šķērslis

BRICS kopš savas izveides ir pozicionējies kā alternatīva Rietumu vadītajai starptautiskajai kārtībai, apvienojot valstis, kuru ekonomiskā un politiskā ietekme pasaulē pēdējos gados ir augusi. Tomēr grupējuma iekšējā daudzveidība – sākot ar Ķīnas un Indijas ekonomisko konkurenci un beidzot ar Krievijas un Irānas atšķirīgajām ģeopolitiskajām prioritātēm – vēsturiski ir apgrūtinājusi kopīgas nostājas veidošanu nozīmīgos starptautiskos jautājumos.

Naftas cenu kāpums papildus sarežģī situāciju, jo tas ietekmē dalībvalstu ekonomiskās intereses atšķirīgi – daži BRICS locekļi ir naftas eksportētāji, kas gūst labumu no augstākām cenām, bet citi ir lieli naftas importētāji, kurus cenu kāpums skar negatīvi.

Situācija liecina, ka, lai gan BRICS var demonstrēt savu nozīmi kā platformu, kurā tiek pārstāvētas arī tādas valstis kā Irāna, faktiska vienprātība un kopīga rīcība grupējuma iekšienē paliek sarežģīts uzdevums.