Briselē cenšas paātrināt aizsardzības finansējumu, jo mazinās paļāvība uz ASV

Vairākas desmitgades Eiropas valstis savu drošību lielā mērā balstījušas uz pārliecību, ka galvenās garantijas nodrošinās ASV. Šī paļāvība ilgstoši ļāvusi Eiropas valstīm atlikt plašākus ieguldījumus pašu aizsardzības spējās un to finansēšanā.

Pēdējā laikā gan no Vašingtonas nāk arvien skaidrāki signāli, ka ASV uzmanība pakāpeniski pārvirzās uz citiem pasaules reģioniem. Šāda ASV stratēģiskās fokusa maiņa liek Eiropas Savienības institūcijām Briselē pārskatīt līdzšinējo pieeju un rīkoties ievērojami ātrāk, nekā tas bija plānots agrāk.

"Lielais sprādziens" aizsardzības finansēšanā

Par šīm pārmaiņām intervijā runājis Kubiļus, stāstot par Eiropas Savienības plāniem drošības jomā. Viņš norādījis, ka pašlaik tiek īstenots process, ko pats raksturo kā aizsardzības finansēšanas "lielo sprādzienu" — mēģinājumu dažu gadu laikā panākt to, kam citādi varētu būt nepieciešamas vairākas desmitgades.

Šāds paātrinātais temps atspoguļo plašāku Eiropas Savienības apziņu, ka paļāvība uz ārēju drošības garantu nav ilgtspējīga situācijā, kad šis garants pats maina savas stratēģiskās prioritātes. Tāpēc Briselē meklēti risinājumi, kā strauji celt finansējumu aizsardzības jomā un stiprināt Eiropas pašpietiekamību drošības jautājumos.

Lai arī intervijā plašāk netiek minēti konkrēti finansēšanas instrumenti vai summas, Kubiļus izteiktā nostāja liecina, ka ES institūcijas šo jautājumu uzskata par steidzamu un prioritāru, nevis par ilgtermiņa teorētisku uzdevumu. Process, kā to raksturo Kubiļus, iezīmē mēģinājumu saspiest laikā to, kas Eiropas drošības vēsturē tradicionāli risinājies pakāpeniski un ilgstoši.