Briseles Helovīna ceļvedis: kas ES iestādēs no kā baidās

Izdevums POLITICO Europe 30. oktobrī, tuvojoties Helovīnam, publicējis humoristisku pārskatu par to, kādi politiski scenāriji un personas šobrīd rada nemieru Eiropas Savienības (ES) institūcijās Briselē. Raksta tonis ir ironisks, taču tajā minēti arī konkrēti politiski fakti.

Francijas vēlēšanas un ECB

Vislielākās bažas ES diplomātiem, ierēdņiem un deputātiem, pēc izdevuma domām, rada Francijas prezidenta vēlēšanu favorītes Marinas Lepēnas iespējamā uzvara. Neskaidrs ir, vai viņa pildīs solījumu uz pusi samazināt Parīzes iemaksas ES budžetā. Brisele bija mazliet samierinājusies ar domu, ka kandidēs Žordans Bardella, taču cerības izjuka, kad Parīzes apelācijas tiesa ļāva kandidēt pašai Lepēnai.

Turpmākais Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs savukārt var saskarties ar kreisā kandidāta Žana Lika Melanšona plānu. Viņš, kā prognozē, varētu iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā un aicina ECB atteikties no procentu maksājumiem par lielu daļu Francijas parādu. Kritiķi brīdina, ka tas pat varētu novest pie Francijas izslēgšanas no eiro zonas. Kristīne Lagarda ECB prezidentes amatu atstās februārī; kā galvenie pretendenti minēti nīderlandietis Klāss Knots un spānis Pablo Ernandess de Kosa.

Birokrātija, budžets un iekšējās spriedzes

Eiropas Parlamentā ievērojami pieaudzis iesniegto grozījumu skaits, un deputātu palīgi un lobisti to saista ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta izplatību. Daži grozījumi atsaucas uz tiesību aktiem, kas neeksistē.

Austrijas Eiropas lietu ministre Klaudija Bauere vada kampaņu, lai nākamajā septiņu gadu budžetā samazinātu Eiropas Komisijas administratīvos izdevumus. Ar vairuma ES valstu atbalstu jaunākajā priekšlikumā tie samazināti par 8 %.

Vides komisāre Jesika Rosvala ir spiediena starp rūpniecības komisāru Stefānu Sežurnē, kurš vada gaidāmo aprites ekonomikas aktu, un vienkāršošanas komisāru Valdi Dombrovski no Latvijas, kurš vēlas līdz gada beigām panākt vienošanos par vides regulējuma birokrātijas mazināšanu.

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs zvanījis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, bet ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa šādu sazināšanos nav atbalstījusi. Eiropadomes prezidents Antonio Košta arī pretendē uz sarunu vadītāja lomu.

Eiropas Tautas partijas (EPP) līderis Manfrēds Vēbers cenšas saliedēt frakciju pirms 2029. gada vēlēšanām, taču dalībvalstu delegācijas strīdas par sadarbību ar galēji labējiem. Parlaments savukārt draud noraidīt ilgtermiņa budžetu, kam nepieciešamas 361 no 720 balsīm.