Britu purva glabene izrādās daudz senāka pasuga, nekā domāts
Jauns ģenētiskais pētījums atklāj, ka Apvienotajā Karalistē apdraudētā purva glabene (Papilio machaon britannicus) no kontinentālajiem radiniekiem atdalījusies pirms 200 000 līdz 1,7 miljoniem gadu, nevis pirms 8000 gadu, kā līdz šim uzskatīts.
Senāka izcelsme, nekā gaidīts
Britu purva glabene (Papilio machaon britannicus), kas sastopama tikai Norfolkas Brodos, ir bijusi atsevišķa pasuga vismaz 200 000 gadu, liecina jauns zinātnisks pētījums. Līdz šim tika uzskatīts, ka tās atšķirīgās īpašības – mazāks izmērs, tumšāka krāsa un specializēšanās mitrājos – izveidojušās pēdējo 8000 gadu laikā, kad pēc Dogerlendas applūšanas tā tika izolēta Anglijas austrumu mitrājos.
Pētnieki veica visas genoma sekvencēšanu Eiropas purva glabeņu populācijām, un rezultāti liecina, ka britannicus ir mitrāju speciāliste, kas kādreiz bijusi plaši izplatīta Ziemeļeiropas purvos. Tās atdalīšanās no kontinentālās pasugas notikusi pirms 200 000 līdz 1,7 miljoniem gadu. Pētījums publicēts žurnālā “Insect Conservation and Diversity”.
Ietekme uz saglabāšanu
Pētījums var būtiski mainīt pieeju šīs pasugas aizsardzībai. Daži tauriņu speciālisti iepriekš ieteikuši ievest Lielbritānijā kontinentālo purva glabeni Papilio machaon gorganus, kas ir daudz biežāk sastopama, jo tās kāpuri barojas ar dažādiem augiem, piemēram, fenheli un savvaļas burkāniem. Tas varētu novest pie britannicus izspiešanas, hibrīdizējot to.
Tomēr Marks Kolinss, Purva glabeņu un putnu spārnu tauriņu fonda prezidents un līdzautors, uzsver, ka britannicus ģenētiskā unikalitāte padara to pelnītu īpašu aizsardzību. “Mēs runājam par reliktu populāciju Norfolkas Brodos, kas nav tikai Britānijas relikts, bet relikts no kādreiz daudz plašākas izplatības Eiropas mitrājos,” viņš saka.
Draudi un nākotne
Savvaļā britannicus kāpuri barojas tikai ar retu mitrāju augu – purva pētersīli, kas ir galvenais iemesls, kāpēc šī pasuga Lielbritānijā ir tik reta. Gan augu, gan tauriņu apdraud jūras līmeņa celšanās, kas izraisa Norfolkas Brodu – Anglijas lielākā saldūdens mitrāja – sasāļošanos. Lielākā daļa britannicus populāciju dzīvo jūras līmenī vai zem tā, un sāļš ūdens ātri iznīcina purva pētersīli.
Vienlaikus klimata pārmaiņas ļauj kontinentālajai pasugai gorganus arvien biežāk sasniegt Lielbritāniju. Tā regulāri novērota Kentā un Saseksā, un labās vasarās tur arī sekmīgi vairojas. Lai arī daži lepidopterologi uzskata, ka hibrīdizācija ir neizbēgama, Kolinss ir pārliecināts, ka britannicus var izdzīvot mitrājos, ja tie tiks pienācīgi aizsargāti. Nepieciešams steidzami noteikt piemērotākās vietas, kur var audzēt purva pētersīli un ievest tauriņu, lai tas varētu plaukt. Potenciālās vietas ir, piemēram, Lakenhīta Safolkā, Šepvika Somersetā vai vietas Jorkšīrā.
