Brīvo darba vietu Latvijā ir trīs reizes mazāk nekā pirms pandēmijas
Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka 2026. gada septembra beigās Latvijā bija reģistrētas 11 857 vakances, kamēr 2019. gadā – 31 238. Reģistrēto bezdarbnieku skaits sarucis līdz aptuveni 40 000, bet darba ņēmēju skaits gandrīz nav mainījies.

Latvijas darba tirgū brīvo darba vietu skaits 2026. gadā ir zemāks nekā Covid-19 pandēmijas laikā. Nodarbinātības valsts aģentūras datubāze rāda, ka šā gada septembra beigās bija reģistrētas 11 857 vakances, bet pirms pandēmijas, 2019. gada septembra beigās, to bija 31 238. Dati svarīgi, jo darba vietu skaits ietekmē gan nodokļu ieņēmumus, gan iedzīvotāju vēlmi palikt Latvijā.
Vakanču skaits turpina kristies
Pērn šajā laikā bija 12 347 brīvās darba vietas, bet 2022. gadā – 29 246. Vasaras mēnešos 2019. gadā vakanču bija no 31 000 līdz vairāk nekā 34 400, bet šogad – no 11 100 līdz nepilniem 12 000. Kopš 2024. gada sākuma rādītājs konsekventi samazinās, un 2026. gada augustā, septembrī un oktobrī tas bija tikpat augsts kā 2017. gadā.
Bezdarbnieki un darba ņēmēji
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, reģistrēto bezdarbnieku skaits 2019. gada janvārī bija 61 951, 2020. gada vasarā pieauga līdz 76 000–78 000, bet šā gada rudenī samazinājies līdz 40 000. Pastāv dati, ka Latvijā ir aptuveni 28 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri nemācās un nestrādā.
Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka darba ņēmēju, kas veic obligātās sociālās iemaksas, skaits ir stabils: 2025. gada augustā – 824 945, 2026. gada augustā – 826 223. Pēdējos gados tas svārstījies robežās no 800 000 līdz 827 000.
Demogrāfija un nākotnes izaicinājumi
Domnīcas Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījumi liecina, ka nākamajos 15 gados Latvija ik gadu zaudēs vidēji 18 000 darbspējīgo iedzīvotāju. Pasaules ekonomikas foruma aplēses paredz, ka piecu gadu laikā vairāk nekā trešdaļa Baltijas valstu darbaspēka pamatprasmju mainīsies.
Valdības plāni
Ministru prezidents Andris Kulbergs vēlas veikt tautsaimniecības «kapitālo remontu» un palielināt darba vietu skaitu, lai valsts budžets iegūtu vairākus simtus miljonu eiro. Kā darbaspēka rezerves viņš minējis 28 000 jauniešu, 15 000 mātes bērna kopšanas atvaļinājumā, 11 000 strādāt spējīgu pensionāru un 3000–6000 valsts pārvaldes darbinieku. Vienas jaunas darba vietas izveide lielos investīciju projektos izmaksā vismaz 0,5–1,1 miljonu eiro. Pašlaik «rezervē» ir projekti ar vairāk nekā 800 miljonu eiro investīcijām.


