Budanovs un Sibiha atsakās no Polijas apbalvojumiem pēc lēmuma atņemt ordeni Zelenskim

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs sestdien, 2026. gada 20. jūnijā, paziņoja, ka atsakās no Polijas 'Par nopelniem Polijas labā' ordeņa Zelta virsnieka krusta, ar kuru viņš tika apbalvots pagājušajā gadā. Šāda rīcība ir atbilde uz Polijas prezidenta Karola Navrocka lēmumu atņemt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Polijas Baltā Ērgļa ordeni, kas piešķirts pirms trim gadiem.

Budanovs norādīja, ka Navrocka solis ir 'dāvana Maskavas agresoram', ko Krievija noteikti izmantos pret abām valstīm. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas un Polijas tautām ir senas attiecības ar gan varonīgām, gan traģiskām lappusēm, taču šīm atšķirībām vajadzētu būt pārdomu, nevis rupju politisku spekulāciju pamatā.

Līdzīgi rīkojās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, kurš paziņoja, ka atdod Polijai savu 'Par nopelniem Polijas labā' ordeņa Komandora krustu ar zvaigzni. Sibiha nosodīja Polijas lēmumu kā stratēģisku kļūdu un necieņas izpausmi, piebilstot, ka no tā iegūs tikai Maskava.

Polijas prezidents Navrockis piektdien video paziņojumā paziņoja, ka atņem Zelenskim Baltā Ērgļa ordeni sakarā ar Ukrainas lēmumu nosaukt Īpašo operāciju spēku Neatkarīgo speciālo operāciju centru 'Ziemeļi' par 'UPA varoņiem'. Šāds solis tika veikts, lai atjaunotu nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas, taču Polijā tas izraisīja sašutumu, jo Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu – poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā.

Volīnijas slaktiņš, kas sākās 1943. gada 11. jūlijā, bija UPA organizēta etniskā tīrīšana, kurā tika nogalināti no 60 000 līdz 100 000 etnisko poļu. Atriebes uzbrukumos un sekojošajā partizānu karā dzīvību zaudēja arī 2000 līdz 3000 ukraiņu. Vardarbībai izplatoties, līdz 1947. gadam komunistiskais režīms veica etniskās tīrīšanas, nogalinot vēl aptuveni 20 000 ukraiņu. Šis vēsturiskais jautājums joprojām ir sāpīgs Ukrainas un Polijas attiecībās.