Bulgārijai atdod cara Samuila mirstīgās atliekas pēc gadu desmitiem ilga strīda ar Grieķiju

Viduslaiku Bulgārijas valdnieka cara Samuila mirstīgās atliekas sestdien tiks nogādātas Sofijā, noslēdzot vairāku gadu desmitu ilgas Bulgārijas un Grieķijas sarunas par to atdošanu. Atliekas, kas pirms 60 gadiem tika atrastas Grieķijas pierobežā, uz Bulgārijas galvaspilsētu lidos ar militāro gaisa kuģi, un tās sagaidīs ar pilnu valsts ceremoniju — iznīcinātāju pavadību, 21 šāviena saluti un procesiju uz Svētās Sofijas baznīcu, kur sabiedrībai būs iespēja godināt valdnieka piemiņu.

Samuils bija karotājs valdnieks, kurš 11. gadsimta sākumā karoja ar Bizantijas impēriju, lai paplašinātu savu valsti, bet galu galā tika sakauts un nomira neilgi pēc tam, 1014. gadā. Viņš tiek uzskatīts par Bulgārijas nacionālās identitātes simbolu.

Atlieku nodošana notiek pēc vienošanās, ko šīs nedēļas sākumā panāca abu valstu kultūras ministri — saskaņā ar to Bulgārija atdos Grieķijas klosteriem piederējušas reliģiskas relikvijas, kas tika aizvestas Pirmā pasaules kara laikā. Vairāki ietekmīgi Grieķijas akadēmiķi un reliģiskie vadītāji ir pauduši šaubas, vai Bulgārijas atdotais ir pietiekams.

Pirms nodošanas Tesalonikos, Bizantijas kultūras muzejā, kur atliekas glabājās, notika ceremonija, kurā piedalījās Grieķijas premjerministrs Kirjakoss Micotakis un Bulgārijas prezidents Rumens Radevs. Radevs uzsvēra, ka relikvijas pieder abām tautām un veido to kopīgo atmiņu un saikni, piebilstot, ka cars Samuils, kas senāk nācijas šķīra, tagad tās vieno un stiprina abu valstu stratēģisko sadarbību.

Micotakis savukārt pauda cerību, ka šis solis palīdzēs Atēnu kampaņai pārliecināt Lielbritāniju atdot Partenona marmora skulptūras — vairāk nekā 2500 gadu vecus mākslas darbus no Akropoles, kas pašlaik atrodas Britu muzejā. Viņš norādīja, ka pasaule pārvērtē savu nostāju attiecībā uz kultūras mantojuma aizsardzību un ka pieminekļus un vēstures relikvijas nevar uzskatīt par kara laupījumu.