Burovs: nedēļas nogales vētra atklāj trūkumus kritiskās infrastruktūras krīžu regulējumā
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs pēc naktī no 22. uz 23. augustu plosījušās vētras aicina pašvaldības nedēļas laikā iesniegt priekšlikumus normatīvo aktu uzlabošanai. Viņš atzīmē, ka radās nopietnas problēmas ar sakariem un elektroapgādi.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs pateicies operatīvajiem dienestiem, jo īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, par darbu nedēļas nogalē, kad Latviju skāra spēcīga vētra. Vienlaikus viņš norādījis, ka notikums parādījis vairākas nepilnības normatīvajā regulējumā, kas attiecas uz kritiskās infrastruktūras apsaimniekotāju rīcību krīzes situācijās.
Sakaru un elektrības problēmas
Pēc Burova teiktā, būtiskākā problēma vētras laikā bijusi sakaru trūkums, turklāt elektroapgādes traucējumi izrādījušies plašāki, nekā sākotnēji prognozēts. Viņaprāt, nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai esošo regulējumu var uzlabot, nosakot jaunas vai precizējot jau esošās prasības infrastruktūras pārvaldniekiem, lai mazinātu dabas stihiju un citu krīžu radīto ietekmi uz pakalpojumu pieejamību.
Aicinājums pašvaldībām
Komisijas vadītājs šodien nosūtījis vēstuli visām pašvaldībām, lūdzot nedēļas laikā apkopot un iesniegt informāciju par galvenajām problēmām, ko atklājusi 22. un 23. augusta naktī notikusī vētra, kā arī sniegt priekšlikumus regulējuma iespējamām izmaiņām. Iesniegtā informācija ļautu jau septembra sākumā šo jautājumu izskatīt komisijas sēdē un virzīt vajadzīgos grozījumus normatīvajos aktos.
Iedzīvotāju informēšana
Burovs uzsvēris arī nepieciešamību plašāk skaidrot iedzīvotājiem, kā rīkoties, saņemot brīdinājumus par tuvojošos briesmām — šoreiz izsludināts gan oranžais, gan sarkanais brīdinājums, un tie bijuši savlaicīgi un skaidri. Viņš aicina katru cilvēku, saņemot šādu brīdinājumu, parūpēties par sevi, tuviniekiem, kā arī vientuļiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem — uzpildīt degvielu, sagādāt ūdeni, pārtiku un skaidru naudu, kā arī sagatavoties iespējamiem ilgstošiem elektrības padeves pārtraukumiem. Valstīs, kur dabas stihijas notiek biežāk, šāda rīcība esot pašsaprotama, taču Latvijas sabiedrība to vēl pilnībā neapzinoties. Tāpēc, pēc Burova domām, gan atbildīgajiem dienestiem, gan pašvaldībām jāpastiprina skaidrojošais darbs, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas jau notiek un sabiedrībai tām jābūt gatavai.

/nginx/o/2026/08/24/17874895t1h0005.jpg)
