Centrāleiropas un Austrumeiropas prezidenti vienojas par gaisa aizsardzības un austrumu robežas stiprināšanu

Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona prezidenti 28. jūnijā Polijā piedalījās neformālā samitā, kurā vienojās par kopīgu nostāju pirms jūlijā gaidāmā NATO samita Ankarā. Samitā piedalījās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Polijas prezidents Karols Navrockis, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Igaunijas prezidents Alars Kariss un Rumānijas prezidents Nikušors Dans.

Prezidenti apmeklēja Gdiņas Jūras kara ostu un tikās Polijas prezidenta rezidencē Juratā. Apspriedes laikā īpaša uzmanība pievērsta reģionālās sadarbības stiprināšanai, kā arī drošības jautājumiem Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos. Līderi pārrunāja Krievijas agresiju pret Ukrainu un pieaugošo hibrīdā apdraudējuma risku pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas. Valstu vadītāji bija vienisprātis, ka jāstiprina gaisa aizsardzība un austrumu robeža. Tāpat apspriesti transatlantisko attiecību būtiskākie aspekti.

Jūlija sākumā gaidāmajā NATO samitā Ankarā centrālais jautājums būs dalībvalstu virzība uz aizsardzības izdevumu mērķi 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas jāsasniedz līdz 2035. gadam. Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš norādījis, ka šāds izvērtējums nepieciešams iepriekšējās pieredzes dēļ – 2014. gadā, vienojoties par 2% mērķi, vairākas valstis investīcijas pakāpeniski nepalielināja un attiecīgus lēmumus pieņēma tikai pirms 2024. gada, tādēļ aizsardzībā ieguldīja mazāk, nekā vajadzēja. Pēc vēstnieka paustā, Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija 5% līmeni jau sasniegušas, rādot piemēru citām.

Otra būtiska samita tēma būs aizsardzības industrijas tālāka attīstīšana, plānots īpašs forums ar aizsardzības industriju, kurā aicināti piedalīties arī Latvijas pārstāvji. Trešā tēma – atbalsta turpināšana Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite jaunākajos izteikumos runājis par nepieciešamību līdzekļus proporcionālāk sadalīt starp dalībvalstīm, jo šobrīd lielāko finansiālo slogu nes aptuveni 11 valstis, kamēr pārējās iegulda krietni mazāk. Riekstiņš uzsvēra, ka šis slogs būtu jāsabalansē, un Latvija kopā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Nīderlandi un Norvēģiju vēlētos redzēt konkrētāku pieeju – līdzīgi kā aizsardzības izdevumiem noteikts 5% mērķis, arī Ukrainas atbalstam vajadzētu vienoties par konkrētu slieksni.

Hāgas samitā 2025. gadā pieņemtais 5% mērķis sastāv no diviem līmeņiem: vismaz 3,5% no IKP tiešajām aizsardzības vajadzībām un līdz 1,5% plašākām ar drošību saistītām investīcijām, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kibernoturībai un aizsardzības industrijas stiprināšanai. NATO samits Ankarā notiks 7. un 8. jūlijā, bet pēdējā sagatavošanās posmā 18. jūnijā Briselē paredzētas aizsardzības ministru līmeņa diskusijas.