Cenu pagasta lauku sētā «Caunītes» glabā senās amatu prasmes
Santa un Jānis Rubeņi Cenu pagastā jau gandrīz 15 gadus atjauno vēsturiskās lauku sētas «Caunītes» ēkas, cep maizi un kopj tradicionālās prasmes. Īpašuma vēsture saistīta ar Cenas muižu un Jelgavas sabiedrisko darbinieku Paulu Bendrupu.

Cenu pagastā esošajā lauku sētā «Caunītes» Santa un Jānis Rubeņi jau gandrīz 15 gadus atjauno vēsturiskās ēkas, cep maizi un kopj senās amatu prasmes. Par viņu ikdienu un vēlmi saglabāt latvisko mantojumu stāsta laikraksts «Zemgales Ziņas».
Māja ar senu vēsturi
Pēc dalības 3×3 nometnē Santai un Jānim radās vēlme iegādāties savu zemes gabalu Latvijā. Tas izdevās 2012. gada sākumā, kad Rubeņu ģimene kļuva par «Caunīšu» saimniekiem. Agrāk mājas dēvētas par «Caunēm», un to vēsture cieši saistīta ar netālo Cenas muižu.
Pēc agrārās reformas 1921. gadā šeit tika ierādīta 50 hektāru liela Cenas muižas neatsavināmā daļa. 1924. gadā to iegādājās Jelgavā pazīstamais sabiedriskais darbinieks Pauls Bendrups, kura laikā uzcelta dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Vēlāk īpašums vairākkārt mainīja īpašniekus. No agrākās plašās saimniecības saglabājusies tikai neliela daļa, bet Rubeņi apņēmās tai dot jaunu dzīvi. Atjaunotā klēts kļuvusi par saimniecības centrālo ēku, kurā ierīkota saimes istaba un maizes krāsns.
Draudzība ar īpašnieka pēctečiem
Pētot mājas vēsturi, Rubeņi sadraudzējušies ar agrāko saimnieku pēctečiem. 2017. gadā «Caunītēs» pirmoreiz viesojās Paula Bendrupa mazdēli no Austrālijas, un kopš tā laika dzimtas pārstāvji senču mājās ciemojušies vairākkārt. Viens no mazdēliem iepazinies ar latviešu meiteni, un viņu kāzu rituāls notika tieši «Caunītēs». Jelgavā Paula Bendrupa vārdu kopš 2019. gada nes skola, kuru viņš savulaik vadījis; nosaukums dots ar Austrālijā dzīvojošo dzimtas pārstāvju piekrišanu.
Vēlme dalīties
Santas dzīvē latviskās tradīcijas bijušas klātesošas jau kopš bērnības: viņa muzicēja folkloras kopā, dejoja tautas dejas un vēlāk ieguva mājturības skolotājas izglītību. Īpaši pēc dalības 3×3 nometnē viņa sapratusi, cik nozīmīgs ir tautas kultūras mantojums. «Mēs, latvieši, patiesībā esam ļoti bagāti. Daudzas senču paražas un prasmes esam spējuši saglabāt dzīvas, kamēr citām tautām tās jau aizgājušas nebūtībā,» atzīst Santa. Šī atziņa stiprinājusi vēlmi pašai kopt latvisko dzīvesziņu un nodot zināšanas citiem.


