“Cert.lv”: deviņos mēnešos bloķētas gandrīz 5000 krāpniecisku kampaņu
Latvijas kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” šogad deviņos mēnešos bloķējusi gandrīz 5000 krāpniecisku kampaņu, pirms tās sasniegušas iedzīvotājus. Incidentu skaits pieaug, un uzbrucēji arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu.
Kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” šogad deviņos mēnešos Latvijā bloķējusi gandrīz 5000 krāpniecisku kampaņu, neļaujot tām sasniegt iedzīvotājus. To intervijā aģentūrai LETA pastāstīja “Cert.lv” informācijas sistēmu drošības analītiķe un starptautiskās sadarbības vadītāja Dana Ludviga. Viņasprāt, kiberdrošības situācija jau četrus gadus ir ļoti saspringta, un uzbrukumu intensitāte nemazinās ne publiskajā, ne privātajā sektorā.
Incidentu skaits turpina augt
Pagājušais gads bija rekordgads: “Cert.lv” manuāli apstrādāja gandrīz 3000 kiberincidentu, kas ir augstākais rādītājs līdz šim. Šogad deviņos mēnešos apstrādāto incidentu ir par 15% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Ludviga atgādināja, ka priekšā vēl ir novembris un decembris, kad krāpniekiem parasti ir visizdevīgākais laiks. Piesardzība jāievēro ne tikai lieliem pakalpojumu sniedzējiem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp lauksaimniekiem, kuri varētu uzskatīt, ka ar informācijas tehnoloģijām nestrādā.
Proaktīva aizsardzība
Institūcija ne tikai reaģē uz notikušo, bet arī meklē kiberuzbrukumu kampaņas, pirms tās sasniegušas sabiedrību, un ievieto informāciju par tām savā DNS ugunsmūrī. Ludviga skaidroja, ka uzbrucēji lielāko ieguvumu parasti gūst kampaņas pirmajās stundās, tāpēc iepriekšēja bloķēšana viņiem šo iespēju atņem.
Galvenie apdraudējumi
Pēc apjoma visizplatītākā ir krāpniecība. Finanšu nozares asociācijas dati rāda, ka deviņos mēnešos izkrāpts par miljonu eiro vairāk nekā pērn. Valsts mērogā vislielāko ietekmi atstāj valsts sponsorēti ilgstoši un mērķēti uzbrukumi (APT). Trešais drauds ir datu noplūdes: ja noplūduši reti mainīgi dati, piemēram, personas kods vai adrese, tos var izmantot pēc gada, diviem vai trim.
Mākslīgais intelekts
Uzbrucēji mākslīgo intelektu izmanto, lai ātrāk skenētu tīklus un atrastu ievainojamības, piemēram, resursos, kuros nesen veiktas izmaiņas. Ludviga minēja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas gadījumu kā piemēru, kā problēmas rodas nepietiekami aizsargātiem vai novecojušiem resursiem. Uzņēmumi bieži ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, pienācīgi neizvērtējot drošību un neapmācot darbiniekus. “Cert.lv” pati izmanto mākslīgā intelekta rīkus draudu analīzei.
