Četras ES valstis aicina Briseli atsākt darbu pie iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas
Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija plāno mudināt Eiropas Komisiju atjaunot darbu pie mehānisma, kas ļautu izmantot vairāk nekā 200 miljardus eiro iesaldēto Krievijas aktīvu Ukrainas finansēšanai. Iniciatīva pagājušajā ziemā apstājās Beļģijas pretestības dēļ.
Četras Eiropas Savienības dalībvalstis — Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija — gatavojas nosūtīt Eiropas Komisijai vēstuli ar aicinājumu atjaunot darbu pie plāna izmantot vairāk nekā 200 miljardus eiro iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu Ukrainas atbalstam. Par to vēsta izdevums Financial Times, uz ko atsaucas Ukrainska Pravda.
Lielākā daļa šo līdzekļu glabājas Beļģijā, un tieši šī valsts pagājušajā ziemā bloķēja iniciatīvu, liedzot tai virzīties uz priekšu. Pēc avotu teiktā, kas iepazinušies ar dokumentu, valstu koalīcijas vēstulē tiks aicināts ES izpildinstitūciju sniegt skaidrojumu par progresu alternatīvu juridisku un tehnisku risinājumu izstrādē, kas ļautu apiet Beļģijas veto. Vēstuli plānots nosūtīt ceturtdien.
Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Stēnergorda paziņoja, ka esot pienācis laiks sākt jaunu diskusiju par to, kā turpmāk izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus gan Ukrainas, gan pašu labā. Pēc viena avota teiktā, tas ir aicinājums Eiropas Komisijai veikt tehnisko darbu, lai atvieglotu Kijivas budžeta vajadzības.
90 miljardu aizdevums nav pietiekams
ES galvaspilsētas pauž bažas, ka Ukrainai papildus 90 miljardu eiro aizdevumam, kas piesaistīts no bloka budžeta, būs nepieciešams vēl vairāk finansējuma, kamēr Kijiva turpina aizsargāt savas pilsētas pret Krievijas raķešu triecieniem. Stēnergorda norādīja, ka 90 miljardu eiro aizdevums apliecina ES apņemšanos atbalstīt Ukrainu, taču ar to acīmredzami nepietiek.
Beļģija tāpat kā pagājušogad pauž bažas par iespējamām Krievijas juridiskajām prasībām un riskiem finanšu tirgiem, ja tiktu iejaukts suverēnu aktīvu statuss. Kā atzīmēja viens no sarunu biedriem, kopš pagājušās neveiksmīgās diskusijas situācija nav mainījusies.
Aicinājums atgriezties pie iesaldēto aktīvu jautājuma sakrīt ar saasinātām debatēm par ES nākamā septiņu gadu kopējā budžeta apjomu un finansējumu. Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo 18. augustā, apmeklējot Kijivu, norādīja, ka Beļģijai nepieciešamas garantijas, ka tā nepaliks viena ar izmaksām, ja Krievija tiesā veiksmīgi apstrīdētu lēmumu. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha savukārt uzsvēra, ka esot pienācis laiks aktīvi atgriezties pie diskusijas par iesaldēto aktīvu izmantošanu.
