Četri Eiropas rūpniecības giganti pieprasa ETS apturēšanu

Četri no lielākajiem Eiropas tērauda un ķīmijas koncerniem ir nosūtījuši vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam, pieprasot tūlītēju ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) apturēšanu. Uzņēmumi – ArcelorMittal, ThyssenKrupp, Voestalpine un BASF – apgalvo, ka ETS rada tiem „spēcīgu spiedienu” un ka sistēma „vairs neatspoguļo pašreizējās globālās realitātes”. To kopējā tirgus vērtība pārsniedz 100 miljardus eiro.

Vēstulē, kas nonākusi POLITICO rīcībā, uzņēmumi aicina „nekavējoties rīkoties, lai apturētu izmaksu eskalāciju ETS ietvaros un novērstu turpmāku kaitējumu Eiropas rūpniecībai”. Tie kritizē ES par to, ka tā „viena pati uzliek strauji augošas CO2 izmaksas savai rūpniecībai, kas jau tā saskaras ar strukturālām izmaksu priekšrocībām, piemēram, augstākām enerģijas cenām un regulējuma izmaksām”.

ETS ir viena no vērienīgākajām ES klimata politikas instrumentiem, kas pakāpeniski samazina emisiju robežvērtības energoietilpīgām nozarēm. Sistēma tika ieviesta 2005. gadā, kad tirgus mehānisms tika uzskatīts par efektīvāko ceļu emisiju samazināšanai. Tomēr uzņēmumi norāda, ka citas valstis, tostarp ASV, nav sekojušas šim piemēram, un pašlaik ETS cena ir aptuveni 75 eiro par tonnu CO2, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē.

Uzņēmumi pieprasa pilnīgu ETS pārskatīšanu. Eiropas Komisija jūlija vidū plāno publicēt ETS pārskatīšanas rezultātus. Tie arī kritizē oglekļa robežkorekcijas mehānismu (CBAM), uzskatot, ka tā piemērošanas joma ir pārāk ierobežota.

Tomēr ETS jautājums tērauda nozarē izraisa domstarpības. Uzņēmumi Saar-Holding Stahl (SHS) un Salzgitter iebilst pret ETS mīkstināšanu, apgalvojot, ka bez augošas CO2 cenas zaļā tērauda ražošana nav ekonomiski izdevīga. Kritiķi savukārt norāda, ka tērauda un ķīmijas nozares jau ir saņēmušas labvēlīgāku attieksmi, īpaši jaunāko ETS etalonu noteikšanā.

Saskaņā ar Carbon Market Watch datiem, ArcelorMittal 2023. gadā saņēma bezmaksas emisijas kvotas vairāk nekā 3,8 miljardu eiro vērtībā, ThyssenKrupp – 1,8 miljardus, bet Voestalpine – 795 miljonus eiro.