Četri Jāņi, četri stāsti – kā latviešu vārds Jānis apvieno paaudzes
Rakstā stāstīts par četriem vīriešiem, kurus vieno vārds Jānis. Katra pieredze ar Jāņu svinēšanu, darbu un vaļaspriekiem atklāj šī vārda nozīmi Latvijas kultūrā.
Līgo un Jāņu laiks ir gada īsākā nakts, kad latvieši pulcējas pie ugunskuriem. Šogad laikraksts „Kurzemnieks” uzrunāja četrus Jāņus – Jansoni, Pētersonu, Cimermani un Šalu –, lai uzzinātu viņu stāstus par vārdu un svētkiem.
Jānis Jansons vārdu guvis no vecākiem, kuri uzskatījuši, ka dēliem jādod spēcīgi vārdi. Viņš strādā SC grupā, vada asfaltbetona rūpnīcu Talsos un ir atbildīgs par Kurzemes karjeriem. Brīvajā laikā labiekārto māju un ceļo ar motociklu, par mīļāko valsti minot Norvēģiju. Bērnībā Jāņi svinēti klasiski – ar ugunskuru, meijām, pīlādžu zariem un ķimeņu sieru. Tagad Jāņos viņš ar sievu Daci priecājas kopā ar dēlu draugiem.
Jānis Pētersons Jāņos svin ne tikai svētkus, bet arī dzimšanas dienu 23. jūnijā un vārdadienu 24. jūnijā. Visu mūžu strādā mežsaimniecībā – bijis mežsargs, tagad mežzinis. Viņa aizraušanās ir orientēšanās sports un rogainings. Pērn Spānijā ieguvis 19. vietu, šogad pēc Jāņiem dosies uz Čehiju. Jānis atzīst, ka svētkos svarīgs ir rasols un tomātu sula, bet noskaņojums kļuvis mierīgāks.
Jānis Cimermanis ir anesteziologs un reanimatologs, kurš strādā Ventspils un Kuldīgas slimnīcā. Viņa dzimšanas diena arī ir 23. jūnijā. Kā bērns pārmetis vecākiem par vārdu, jo draugi nesapratuši dzimšanas dienas aicinājumu Līgo vakarā. Tagad vārdu lepojas. Svētkos viņam uz galvas ir vecmāmiņas pīts ozollapu vainags, un viņš pats marinē šašliku. Ārsts aicina svinēt prātīgi, lai izvairītos no reanimācijas.
Jānis Šala ir uzņēmējs un autosportists no Kuldīgas. Viņš ar sievu Līgu svin Jāņus, tradicionāli rotājot māju un gatavojot cienastu. Viņa stāsts papildina ainu par to, kā dažādi Jāņi Latvijā svin un dzīvo.
