pirmdiena, 2026. gada 24. augusts
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

KultūraPublicēts: 2026. gada 24. augusts 06:42

Chineke! orķestris atklāj aizmirstā melnādainā komponista Edmunda Tornetona Dženkinsa baletmūziku

Londonas Proms festivālā izskanēja aizmirstā komponista Edmunda Tornetona Dženkinsa balets, ko diriģēja Džonatons Heivards, savukārt soliste bija soprāns Endžela Blū. Koncertu noslēdza spilgts Antonīna Dvoržāka Astotās simfonijas atskaņojums.

Foto: The Guardian Culture

Karaliskajā Albertholā notikušajā Proms koncertā orķestris Chineke!, kas apzināti pievēršas aizmirstu melnādainu komponistu mūzikas atklāšanai, pirmoreiz publiski atskaņoja Edmunda Tornetona Dženkinsa baletu. Trīsdaļīgo darbu 1918. gadā Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā sarakstīja no Čārlstonas, Dienviddienvidkarolīnas, nākušais komponists, kurš 32 gadu vecumā mira Parīzē, kur bija guvis atzinību kā komponists un orķestra vadītājs. Nepilnīgos manuskripta fragmentus rekonstruēja komponista brāļadēla dēls Tafuss Zimbabve.

Diriģenta Džonatona Heivarda vadībā darbs izskanējis pārliecinoši. Vērienīgo, gan draudīgo, gan vieglprātīgo pirmo daļu nomaina otrā daļa ar flautu duetu un izteiksmīgu altvijoles solo, kur atklājas komponista prasme savīt melodiju ar pretmelodiju. Noslēguma daļas valsis recenzents raksturots kā salīdzinoši nespēcīgs uz to ievadošās trompetes fanfāras fona, tomēr darbs noslēdzas ar dzīvespriecīgu, straujā tempā izpildītu fināla epizodi.

Endžela Blū solokoncerts

Pēc Dženkinsa balets vairs jaunatklājumu nebija — recenzents pieminēja, ka no programmas bez paskaidrojuma izslēgta arī Mārgaretas Bondsas dziesma. Pirmās daļas atlikušo laiku aizņēma amerikāņu soprāna Endžela Blū uzstāšanās. Semjuela Bārbera vokālajā ciklā "Knoksvila: 1915. gada vasara" ne visi dzejnieka Džeimsa Eidžija vārdi bija skaidri saklausāmi zālē, tomēr Blū spilgtais balss tembrs un tēla bērnišķīgā nevainība radīja intensīvas nostalģijas noskaņu.

Pēc tērpa maiņas Blū atgriezās uz skatuves ar mikrofonu rokā un izpildīja četras amerikāņu populārās dziesmu grāmatas klasikas dziesmas. Uzstāšanās balstījās galvenokārt uz šarmu, taču ne visas dziesmas ieguva pilnvērtīgu vokālo apdari.

Koncerta otrajā daļā orķestris, īpaši tā daudzpusīgā un labi salaboti skanošā vara pūšaminstrumentu sekcija, atskaņoja Antonīna Dvoržāka Astoto simfoniju. Heivards veidoja sniegumu ar spēcīgu virzību un dinamiskiem tempiem, finālu novedot līdz aizraujošam noslēgumam.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā