Cieceres upē pētītas strauta foreļu un taimiņu populāciju izmaiņas
Saldus novada bibliotēkā prezentēts zinātniskā institūta BIOR pētījums par zivju populācijām Cieceres upē. Mazuļu skaits ir pieaudzis, taču lielāku foreļu ir mazāk, bet ekoloģiskā kvalitāte vērtēta kā zema.
- gada 21. oktobrī Saldus novada bibliotēkā prezentēja pētījumu par strauta foreļu un taimiņu populācijas izmaiņām Cieceres upē virs un zem Pakuļu ūdenskrātuves. Pētījumu veica zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki, un tā rezultātus salīdzināja ar 2018. gada datiem. Secinājumi ir svarīgi upes turpmākai apsaimniekošanai, jo parāda, ka zivju stāvoklis ir atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Ko konstatēja pētnieki
Rezultātus iepazīstināja Kaspars Abersons, BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks. Zivis uzskaitīja ar elektrozveju 12 laukumos trīs upes posmos, lielākoties atkārtoti apsekojot 2018. gadā pētītās vietas. Papildus novērtēja upes fizikāli ķīmiskos un hidromorfoloģiskos parametrus un veica zivju parazitoloģisko izpēti.
Kopumā konstatētas 19 zivju sugas. Salīdzinājumā ar 2018. gadu pieaudzis strauta foreļu mazuļu skaits, bet gandrīz visos apsekotajos laukumos samazinājies lielāku foreļu daudzums. Zivju indeksa vērtība gandrīz visur kļuvusi zemāka: augštecē un vidustecē tā atbilst ļoti zemai ekoloģiskajai kvalitātei, bet lejtecē – zemai vai vidējai. Samazinājies arī straujteču īpatsvars, īpaši augštecē.
Pētnieki uzsver, ka izmaiņas nevar izskaidrot ar vienu iemeslu. Jāņem vērā dzīvotņu kvalitāte, ūdens plūsmas režīms un zivju iespējas pārvietoties pa upi.
Ieteikumi
Pētnieki iesaka mazināt hidroelektrostaciju un aizsprostu ietekmi, nodrošinot zivju migrāciju un atbilstošu ekoloģisko caurplūdumu. Ieteikts arī uzlabot dzīvotnes, palielinot oļu un grants īpatsvaru gultnē, kas nepieciešams nārstam un ikru attīstībai. Atsevišķos posmos var apsvērt strauta foreļu mākslīgu pavairošanu un ielaišanu, kā arī jāierobežo maluzveja un jāizvērtē makšķerēšanas slodzes mazināšana.
Pētījumā norādīts, ka virs Dzirnavnieku hidroelektrostacijas iepriekš veiktā foreļu ielaišana nav nodrošinājusi populācijas izveidošanos.
Lekcija par taimiņiem
Pasākuma otrajā daļā Jānis Bajinskis, BIOR pētnieks un Latvijas pārstāvis ICES Baltijas jūras lašu un taimiņu krājumu novērtēšanas darba grupā, runāja par taimiņu stāvokli un taimiņupju apsaimniekošanu Latvijā. Viņš skaidroja zivju bioloģiskās īpatnības, dzīves ciklu un apdraudējumus: dzīvotņu platību un kvalitāti, migrācijas šķēršļus, hidroloģisko režīmu, klimatu un barības pieejamību. Dzīvotņu saglabāšanai nepieciešami brīvi migrācijas ceļi, nārstam piemērotas vietas, saglabāts krastu apaugums un regulāra uzskaite, kā arī uzmanība klimata pārmaiņu ietekmei.
