Civilā aizsardzība Latvijā: gatavība plašai krīzei joprojām nepilnīga

Vairāki dronu incidenti Latvijā pēdējo mēnešu laikā ir no jauna aktualizējuši jautājumu par valsts spēju reaģēt uz nopietnu apdraudējumu. Lai gan kopš Valsts kontroles kritiskā ziņojuma par civilo aizsardzību pagājuši jau četri gadi, eksperti norāda, ka praktiskā gatavība joprojām atpaliek no nepieciešamā līmeņa.

Plāni ir, spējas – ne vienmēr

Valstī ir izstrādāti civilās aizsardzības plāni un noteikti atbildīgo institūciju pienākumi, taču galvenā problēma slēpjas jautājumā, vai šos plānus reāli būtu iespējams īstenot krīzes apstākļos. Tieši šī sprauga starp teorētisko sagatavotību un praktisko rīcībspēju raisa ekspertu bažas.

Iespējamie trūkumi resursos un cilvēkos

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzinis, ka plašas krīzes gadījumā varētu pietrūkt atsevišķu materiālo resursu. Vēl nopietnāka problēma varētu rasties nepieciešamības gadījumā veikt masveida evakuāciju – tam varētu trūkt gan transportlīdzekļu, gan šoferu, gan attiecīgi apmācītu cilvēku, kas spētu šādu operāciju vadīt un īstenot.

Situācija liecina, ka, neraugoties uz gadiem, kopš tika konstatētas sistēmiskās nepilnības, praktiskās gatavības uzlabošana notikusi lēnāk, nekā varētu vēlēties, ņemot vērā aktuālo drošības situāciju reģionā.