trešdiena, 2026. gada 19. augusts
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

ReģioniPublicēts: 2026. gada 19. augusts 09:00

CSDD kiberuzbrukums: kā iedzīvotājiem aizsargāt savas tiesības pēc datu noplūdes

Augusta sākumā notikušais kiberuzbrukums CSDD ir skāris 1,2 miljonus fizisko un 200 tūkstošus juridisko personu datus, un valsts prezidents to novērtējis kā nopietnu nacionālās drošības apdraudējumu. Juristi skaidro, kādas tiesības datu subjektiem paredz VDAR.

Foto: OgreNet

Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) tiek dēvēts par vienu no smagākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē. No 2026. gada 8. līdz 10. augustam uzbrucēji ieguvuši piekļuvi vēsturiskiem maksājumu kvīšu datiem, kas sniedzas līdz pat 2008. gadam. Skarti dati par 1,2 miljoniem fizisko personu un 200 tūkstošiem juridisko personu, un Valsts prezidents notikušo raksturojis kā būtisku nacionālās drošības apdraudējumu.

Jurista biroja apkopotajā informācijā minēts, ka noplūdušo datu vidū, visticamāk, ir vārds, uzvārds, personas kods, automašīnas reģistrācijas numurs, deklarētā adrese un maksājumu informācija. Eksperti uzsver, ka bīstamākais nav pats uzlaušanas fakts, bet gan iespējamā datu tālāka izmantošana – tie var ilgstoši cirkulēt melnajā tirgū un kalpot par pamatu pārliecinošām pikšķerēšanas shēmām, piemēram, viltus sodu paziņojumiem ar precīziem personas datiem, vai mēģinājumiem panākt viltus "Smart-ID" un "eParaksts mobile" apstiprinājumus.

Kādas tiesības ir iedzīvotājiem

Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) ikvienam ir tiesības vērsties CSDD un pieprasīt informāciju par to, vai konkrētās personas dati tikuši nozagti un kuras datu kategorijas skartas. CSDD šāda pieprasījuma gadījumā jāsniedz atbilde bez maksas parasti mēneša laikā.

Ja noplūdes rezultātā radušies reāli finansiāli zaudējumi vai būtisks morālais kaitējums, VDAR paredz iespēju pieprasīt no CSDD kompensāciju, taču tā netiek piešķirta automātiski – jāpierāda gan iestādes pārkāpums, gan nodarītais kaitējums, gan cēloņsakarība. Ja CSDD atbilde nav apmierinoša vai tā kavējas, iespējams vērsties ar sūdzību Datu valsts inspekcijā, bet strīdus par zaudējumu atlīdzību var risināt tiesā.

Iedzīvotājiem ieteikts nosūtīt oficiālu pieprasījumu CSDD datu aizsardzības speciālistam, kā arī saglabāt visus pierādījumus – ekrānuzņēmumus, zvanu vēsturi un dokumentus, ja pēc incidenta saņemtas aizdomīgas ziņas vai zvani. Svarīgi neapstiprināt nevienu "Smart-ID" vai eParaksta pieprasījumu, ko pats neesi ierosinājis.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā