CSP katru mēnesi publicēs datus par uzņēmumiem, kas tirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju
No 27. jūnija Centrālā statistikas pārvalde (CSP) katru mēnesi publicēs sarakstu ar Latvijas uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju vai importē no tām. Datus sniegs Valsts ieņēmumu dienests, un tie būs publiski pieejami, lai veicinātu sankciju ievērošanu un atbalstītu Ukrainu.
Saeima pieņēmusi grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas nosaka, ka no 27. jūnija Centrālā statistikas pārvalde (CSP) reizi mēnesī savā mājaslapā publicēs informāciju par komercsabiedrībām, kuras veic preču eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importu no šīm valstīm. Datus CSP sagādās Valsts ieņēmumu dienests (VID), iekļaujot uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas numuru.
Līdz šim šāda informācija nebija publiski pieejama nodokļu konfidencialitātes ierobežojumu dēļ. Jaunais likuma 24. pants nosaka, ka konfidencialitātes noteikumi neattiecas uz šo datu nodošanu un publicēšanu. Mērķis ir stiprināt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un ļaut citiem komersantiem apzināti izvairīties no sadarbības ar uzņēmumiem, kas tirgojas ar agresorvalstīm.
Grozījumi izraisījuši diskusijas par iespējamām juridiskām sekām. Saeimas Juridiskais birojs brīdinājis par riskiem, piemēram, negodīgu konkurenci un investīciju strīdiem, jo uzņēmumi, kas nav pārkāpuši sankcijas, var tikt stigmatizēti. Turklāt no 9. jūnija spēkā stājušies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka pasūtītājs var izslēgt pretendentu, ja tas pēdējos četros mēnešos veicis darījumus ar Krieviju vai Baltkrieviju, un tas konstatējams no publiskā saraksta.
Ministru kabinets atbildējis, ka informācijas publicēšana pati par sevi nerada tiesiskas sekas – tās rodas tikai tad, ja citi normatīvie akti paredz papildu ierobežojumus. Publisko iepirkumu likumā gan ir izņēmums – ja iepirkums ir būtisks sabiedrības interesēm, piemēram, drošībai vai veselībai, pasūtītājs var neizslēgt uzņēmumu.
Valdība atzīst, ka publicēšana var netieši ietekmēt fizisko personu datu aizsardzību, jo sabiedrība var identificēt uzņēmuma īpašniekus vai vadītājus. Tomēr komercdarbība nav uzskatāma par būtiski aizsargājamu privātās dzīves daļu. CSP sola sniegt paskaidrojumus, lai mazinātu reputācijas riskus uzņēmumiem, kas darbojas likumīgi.
