Cūcenes drošība: sēņotāju vidū atkal karsē diskusijas par iecienītās sēnes kaitīgumu
Sociālajos tīklos atkal aktualizējies jautājums par cūcenes drošību uzturā, jo daļa sēņotāju neuzticas brīdinājumiem, savukārt mikologi aicina ievērot piesardzību. Eksperti norāda, ka pilnīgas zinātniskas skaidrības par sēnes kaitīgumu joprojām nav.

Facebook grupā “Latvijas daba” lietotāja jautājums par to, vai kādreiz iecienītā cūcene tagad uzskatāma par indīgu, izraisījis plašas diskusijas sēņotāju vidū. Daudzi komentētāji ziņas par sēnes bīstamību uztvēruši ar neizpratni vai pat sašutumu, jo cūceni ēduši gadu desmitiem bez sliktām sekām un to saista ar bērnības atmiņām un ģimenes receptēm.
Pareiza sagatavošana kā galvenais arguments
Daļa sēņotāju uzsver, ka cūcene nekad nav bijusi sēne, ko var likt tieši uz pannas – tā prasa rūpīgu apstrādi: vairākkārtēju vārīšanu, mērcēšanu aukstā ūdenī bieži vien 24 stundas vai ilgāk, un tikai pēc tam sālīšanu vai skābēšanu. Vairāki komentētāji pauduši viedokli, ka jebkādas problēmas vai saindēšanās gadījumi rodas tikai no nepacietības un nepareizas pagatavošanas, nevis no pašas sēnes kaitīguma.
Zinātnieku skatījums
Tomēr diskusijā izskanējuši arī piesardzīgāki viedokļi – sēne pati gadu gaitā nav mainījusies, mainījušās ir zināšanas par to. Līdzīgs jautājums sabiedrībā jau tika izskatīts pirms vairākiem gadiem, kad Latvijas Televīzijas raidījumam “4. studija” vērsās skatītājs ar bažām par cūcenes iespējamo kancerogenitāti. Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele tolaik skaidroja, ka aptuveni pirms desmit gadiem pētījumos cūcenēs konstatēta viela nekatorīns, kas var veicināt vēža šūnu attīstību. Lai gan citi zinātnieki vēlāk mēģinājuši šos secinājumus apstrīdēt vai mīkstināt, pilnīgas skaidrības zinātnē joprojām nav. Tāpēc mikoloģe aicinājusi ievērot stingru piesardzību un būtiski ierobežot cūcenes lietošanu uzturā, ja par tās nekaitīgumu pastāv jebkādas šaubas.

/nginx/o/2026/09/11/17911986t1h6112.png)
/nginx/o/2026/05/15/17637994t1h8b76.jpg)