Dabas aizsardzības pārvalde aicina Jāņu vainagos neizmantot aizsargājamos augus
Dabas aizsardzības pārvalde aicina svētku rotām plūkt tikai izplatītus pļavas augus, bet retos un aizsargājamos – atstāt dabā, iemūžinot tos tikai fotogrāfijās.
Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Dabas aizsardzības pārvalde atgādina par atbildīgu attieksmi pret retajiem un aizsargājamiem augiem. Lai gan sabiedrības izpratne par dabas saudzēšanu ar katru gadu pieaug, pārvalde aicina nezaudēt modrību un svētku rotās izmantot tikai plaši sastopamus pļavas ziedus.
Īpaša uzmanība jāpievērš savvaļas orhidejām – naktsvijolēm, dzegužpirkstītēm, dzegužpuķēm un dzegužkurpītēm. Tāpat aizsargājamo sarakstā ir bezdelīgactiņas, gada staipeknis un daudzgadīgās mēnesenes. Šie augi pēc noplūkšanas ātri novīst, un to atjaunošanās dabā ir ilgstoša, tādēļ to ievākšana ziedēšanas laikā ir īpaši kaitīga. Noplūcot ziedu, tiek apturēta sēklu izplatīšanās, kas var iznīcināt veselas retu augu audzes.
Lai izveidotu tradicionālu un krāšņu vainagu, nekaitējot dabai, ieteicams izmantot tādus augus kā rudzupuķes, pīpenes, pelašķus, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuļus, raspodiņus, vībotnes un magones. Vācot tos, jārīkojas saudzīgi – neplēst ar saknēm un vienmēr atstāt kaut vienu ziedu pļavā, lai nodrošinātu sugas ilgtspēju. Tāpat jāuzmanās no indīgajiem augiem – velnarutkiem, gundegām un latvāņiem, kurus vainagos nevīt.
Savukārt invazīvās sugas, piemēram, daudzlapu lupīna un Kanādas zeltgalvīte, ir vēlams plūkt dāsni. Lupīna, kas sākotnēji ievesta kā krāšņumaugs, tagad apdraud vietējās sugas, tāpēc tās izmantošana vainagos palīdz ierobežot izplatību.
Pārvalde atgādina, ka Sugu un biotopu aizsardzības likums aizliedz aizsargājamo augu lasīšanu, plūkšanu, izrakšanu, kā arī tirdzniecību, dāvināšanu un kolekcionēšanu. Par pārkāpumiem piemēro administratīvo atbildību un naudas sodus, kā arī konfiscē nelikumīgi iegūtos augus.
