Daļa ES līderu sašutuši par Kosas pārstāvja sarunām ar Kremli

Eiropadomes priekšsēdētāja António Kosas štāba priekšnieks Pedro Lurti pēdējo nedēļu laikā divreiz sazinājies ar Krievijas amatpersonām, cenšoties atsākt sarunas ar Vladimiru Putinu. Šī iniciatīva izraisījusi asu reakciju vairākās ES dalībvalstīs, īpaši Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuras, kā norāda diplomāti, bijušas "niknas" par šo soli. Daudzi līderi par kontaktiem uzzinājuši tikai pēc tam, kad tie parādījās medijos.

Lurti trešdien informējis ES dalībvalstu vēstniekus, pamatojot sarunas ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tiešu lūgumu iesaistīt Eiropu miera sarunās. Viņš arī atklājis, ka zvanījis Putina nacionālās drošības padomniekam, lai gan Krievijā oficiāli šāda amata nav – šo funkciju pilda Sergejs Šoigu, Jurijs Ušakovs un Nikolajs Patruševs.

Kosas komanda iepriekš informējusi Vāciju, Franciju un Apvienoto Karalisti (E3) un Eiropas Komisiju, tomēr divi diplomāti apgalvo, ka Berlīne nav brīdināta. Vairākas valstis, tostarp Polija un Itālija, pieprasa lielāku lomu sarunās ar Krieviju. Jautājums par to, kam būtu jāpārstāv ES šajās sarunās, saasina domstarpības.

E3 formāts aktīvi virza ideju, ka tieši tās līderiem jāvada sarunas, ko tie saskaņojuši ar Zelenski Londonas tikšanās reizē. Savukārt ES institūcijas uzskata, ka kontakti būtu jāveic kopīgi visas 27 dalībvalstis pārstāvošai struktūrai. Šīs domstarpības aizēnojušas Briseles samitu, kas sācies ar pozitīvu noskaņojumu pēc provizoriskā ASV–Irānas miera līguma parakstīšanas.

Nākamnedēļ Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs Berlinē uzņems Francijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas un Polijas līderus. Paredzams, ka sarunās tiks apspriests jautājums par dialogu ar Krieviju.