Dārzā atrasts spilgti zaļš kāpurs ar ragu – eksperti skaidro, kas tas ir
Sociālajā tīklā "X" publicēts kādas sievietes atradums – liels, koši zaļš kāpurs ar ragu, kas izrādījies ceriņu sfingas kāpurs. Speciālisti norāda, ka, lai arī iespaidīgs, tas cilvēkam nav bīstams.
Latvijas dārzos var sastapt neparastus kukaiņus, un nesen kāda sieviete sociālajā tīklā "X" dalījusies ar savu atradumu – dārzā uz auga bija novietojies liels, spilgti zaļš kāpurs ar izteiksmīgu ragu ķermeņa galā. "Kaut kāds briesmonis no mana dārza – liels, resns, zaļš un pie tam ar ragu!" viņa rakstījusi un pievienojusi fotogrāfiju. Ieraksts izraisījis plašu rezonansi, un komentētāji ātri atpazinuši noslēpumaino radījumu.
Izrādās, ka šis ir ceriņu sfingas (Sphinx ligustri) kāpurs. Dabas pazinēji skaidrojuši, ka, neskatoties uz iespaidīgo izskatu, no tā nav jābaidās – tas nav ne indīgs, ne kož, ne dzeļ. Aizmugurē esošais rags ir tikai aizsardzības mehānisms pret plēsējiem, nevis uzbrukuma līdzeklis. Viens no komentētājiem ieteica kāpuru pārvietot saulainākā vietā, lai pēc pāris dienām varētu vērot skaistu tauriņu.
Kā atzinusi ieraksta autore, šādu radījumu viņa redzējusi pirmo reizi – neizpratnē nodēvējusi to par "zaļu sardeli". Cita komentētāja atzīmējusi, ka šī ir radība, kuru ieraugot aizmirst nevar, jo daudzas mazās dabas radības ikdienā paliek nepamanītas.
Ceriņu sfingas kāpurs izaug pat 8–10 centimetrus garš, tāpēc pirmo reizi to ieraugot, cilvēki mēdz nobīties. Lai gan nosaukums liecina par saistību ar ceriņiem, kāpuri barojas arī ar ošiem, ligustriem, irbenēm un citiem augiem. Vasaras otrajā pusē pieaudzis kāpurs nolaižas zemē, lai iekūņotos, un vēlāk no kūniņas izšķiļas viens no lielākajiem Latvijā sastopamajiem naktstauriņiem – ceriņu sfinga, kuras spārnu plētums var sasniegt 12 centimetrus.
Dabas pazinēji aicina šādu kāpuru netraucēt un ļaut tam pabeigt attīstības ciklu – drīz no "zaļās sardeles ar ragu" izveidosies iespaidīgs naktstauriņš.
