otrdiena, 2026. gada 20. oktobris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 20. oktobris 10:31

Degvielas cenu kāpums Eiropā pastiprina nemierus un atbalsta galēji labējos

Strauji augošās degvielas un dzīves dārdzības dēļ vairākās Eiropas valstīs notiek protesti, kas stiprina galēji labējo partiju pozīcijas pirms nākamā gada vēlēšanām. Francijā nemieri kļuvuši par vieniem no smagākajiem desmitgadēs.

Foto: France 24

Eiropā pieaugošās degvielas un enerģijas cenas izraisa protestus un vairo atbalstu galēji labējām partijām pirms nākamgad paredzētajām vēlēšanām Francijā, Itālijā un Polijā. Cenas kāpušas pēc ASV un Irānas kara, kas sācies februārī, un tas sarežģījis situāciju valdībām, kuras jau tā cīnās ar inflāciju un tēriņu ierobežošanu.

Nemieri Francijā un Itālijā

Francijā demonstrācijas, kas sākās saistībā ar skolu ēku sliktajiem apstākļiem Parīzes ziemeļu piepilsētās, pārauga vieniem no valsts smagākajiem nemieriem desmitgadēs: izlaupīti veikali, aizdedzinātas ēkas, bojāta arī 19. gadsimta pilsētas māja Limožā. Prezidents Emanuels Makrons nedēļas nogalē atzina protestētāju "leģitīmās prasības", vienlaikus nosodot vardarbību un laupīšanu.

Itālijā Milānā policija sadūrās ar akmeņus mētājošiem protestētājiem. Sicīlijas pilsētā Gelā lauksaimnieki norāda, ka degvielas izmaksas ir vairāk nekā divkāršojušās un tehnika stāv. Kravas auto vadītāju, zemnieku un metalurgu ceļu bloķēšana traucējusi transportu Itālijas dienvidos, radot vietējus degvielas trūkumus.

Protesti citur

Lisabonā desmitiem tūkstošu cilvēku soļoja pret zemām algām un dārgu mājokli. Spānijā 87 gadus vecas sievietes izlikšana no mājas izraisīja protestus visā valstī un veicināja ārkārtas vēlēšanas nākammēnes. Demonstrācijas notikušas arī Beļģijā un Albānijā.

Eiropas Komisija lēš, ka Irānas konflikts Eiropai izmaksājis aptuveni 100 miljardus eiro, gāzes cenas pieaugušas ap 140%, bet dīzeļdegvielas cenas dubultojušās.

Politiskās sekas

Francijā nākamā gada aprīlī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās degvielas cenas kampaņas centrā licis galēji labējās partijas Nacionālā apvienība līdzgaitniece Marina Lepēna, kā arī kreisais politiķis Žans Lriks Melanšons. Elabe aptauju dati liecina, ka kopš kara sākuma Lepēnas reitings uzlabojies, bet Makrona krities.

Vācijā galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) līderē valsts aptaujās. Tā, tāpat kā citas partijas Itālijā un Polijā, aicina atjaunot enerģētikas saites ar Krieviju, kas apšauba Eiropas galvenās straumes atbalstu Ukrainai.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā