Deivids Hoknijs mākslinieku atmiņās: elpa, kas nekad neizsīka
Pazīstami mākslinieki dalās atmiņās par Deividu Hokniju, uzsverot viņa māksliniecisko ģēniju un cilvēciskās īpašības pēc viņa aiziešanas.
Pēc Deivida Hoknija nāves vairāki slaveni mākslinieki atklāj personīgas atmiņas par viņu.
Reičela Vaitrīda atceras, ka Hoknijs viņai šķita elpojam mākslu. Viņa atzīst, ka katru reizi, kad peld, domā par viņu – par to, kā viņš gleznoja ūdeni un figūras tajā. Viņai īpaši patīk viņa Losandželosas baseina gleznas un 1990. gadu drosmīgie darbi.
Džeremijs Dellērs stāsta, ka Hoknijs bija lielisks paraugs, kurš vienmēr kaut ko darīja un izbaudīja. 2009. gadā viņš palīdzēja Dellēram, izveidojot baneri Mančestrā, kas saniknoja pretsmēķēšanas aktīvistu.
Itācija Dīna apraksta, cik ļoti viņu ar vīru pārsteidza Hoknija viesmīlība 2014. gadā. Kad viņas dēls Rufuss apmeklēja Hoknija studiju, mākslinieks teica: "Iedvesma neapmeklē sliņķus" un uzreiz sāka zīmēt zēnu. Šī frāze kļuvusi par viņu ģimenes devīzi.
Marlēna Dimasa atminas, ka Hoknijs viņai parādīja, ka mīlas stāstus var gleznot maigi. Viņš izturējās pret tematiem ar mīlestību, bez agresijas.
Marks Volingers uzskata Hokniju par labāko zīmētāju kopš Pikaso. Viņš mainīja veidu, kā redzēt pasauli – īpaši ar saviem Losandželosas baseina darbiem.
Endijs Holdens atceras, ka māte viņam uzdāvināja Hoknija zeķes, kad viņš devās uz Losandželosu. Viņš glabā Hoknija gleznu "Mani vecāki" pastkarti savā studijā.
Helēna Mārtina norāda, ka Hoknijs padarīja pat tējas maisiņus un zobu pastu glamūrīgus. Viņš mācīja, kā lasīt peļķi, skrambu, ziedu.
Nikolass Serota uzsver, ka Hoknijs skāra tautas iztēli ar saviem darbiem – viņa izstādi Fondation Louis Vuitton apmeklēja gandrīz miljons cilvēku. Viņa 1960. gadu glezna "We Two Boys Together Clinging" paziņoja par jaunu gleznotāju paaudzi, kad homoseksualitāte vēl bija noziegums.
