otrdiena, 2026. gada 17. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

EkonomikaPublicēts: 2026. gada 17. novembris 20:02

Dekarbonizācija kļūst par konkurences priekšrocību: ne tikai "zaļā uzcenojuma" jautājums

Pasaules Ekonomikas foruma iniciatīvas First Movers Coalition vadītājs uzskata, ka smagās rūpniecības uzņēmumiem lēmumus par emisiju samazināšanu arvien vairāk nosaka konkurētspēja, ģeopolitika un valstu politika, nevis tikai izmaksu starpība.

Foto: Euronews Business

Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) rūpniecības dekarbonizācijas iniciatīvas First Movers Coalition (FMC) vadītājs Noams Busidans (Noam Boussidan) 17. novembrī publicētā viedokļa rakstā Euronews norāda, ka lēmumus par pāreju uz zemākas oglekļa emisijas tehnoloģijām smagajā rūpniecībā vairs nenosaka tikai tā dēvētais zaļais uzcenojums. Tas ir izmaksu pieaugums, ko rada "tīrāka" tehnoloģija salīdzinājumā ar emisijas radošu alternatīvu. Autora viedoklis neatspoguļo Euronews redakcijas nostāju.

Ko nozīmē zaļais uzcenojums

Termins radies 2020. gadā, un to ieviesis Bils Geitss. Tas apzīmē cenu starpību starp produktu, kas rada oglekļa emisijas, un alternatīvu, kas to nedara. Pēc Busidana domām, jēdziens padarīja dekarbonizācijas ekonomiku redzamu, taču nekad neatklāja visu ainu.

Izmaksas ļoti atšķiras pa nozarēm. Cementa ražošanā emisijas līdz 50 % apmērā iespējams samazināt ar niecīgām vai zemām izmaksām, aizstājot klinkeru, taču tālāka samazināšana bieži prasa ievērojamu uzcenojumu. Ilgtspējīga aviācijas degviela (SAF) var maksāt vismaz divreiz vairāk nekā fosilā degviela.

Trīs faktori

Autors min trīs faktorus, kas maina vērtējumu. Pirmkārt, komerciālie apsvērumi: zaļās ekonomikas apjoms jau pārsniedz 5 triljonus ASV dolāru gadā, un līdz 2030. gadam tas, kā prognozēts, pieaugs vēl par 2 triljoniem dolāru. Otrkārt, ģeopolitika: konflikti un piegādes traucējumi parāda atkarības risku. Reaktīvo dzinēju degvielas cena saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos martā pārsniedza 220 ASV dolārus par barelu un septembrī atkal sasniedza 200 dolārus.

Treškārt, valstu politika. Eiropas Savienībā pašlaik tiek apspriests Rūpniecības paātrinātāja akts, kura mērķis ir arī samazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem un stratēģiskās ražošanas daļu palielināt no 14,3 % 2024. gadā līdz 20 % līdz 2035. gadam. Savukārt Neto nulles rūpniecības akts jau sasaista dekarbonizāciju ar vienkāršotu atļauju izsniegšanu.

Busidans secina, ka gaidīšanas izmaksas var izrādīties augstākas par ietaupījumu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā